- Būtisks atspaids mājokļa pirkšanā
- Galvojums 556 ģimeņu mājokļiem
- Atvēlētais finansējums strauji izsīkst
- Bankas mudina programmu paplašināt
Būtisks atspaids mājokļa pirkšanā
„Visur, kur bankas piedāvā procentu likmes, pirmās iemaksas, viņi parasti norāda to ideālo variantu, kāds būtu, bet reāli tā pirmā iemaksa ir lielāka summa nekā plānots – 15% un pat brīžiem vairāk. Tas atkarīgs no mājas tipa un tā tālāk. Tā kā pirmā iemaksa bija ļoti liela, apsvērām pat domu, ka pārceļam mājas pirkšanas plānus uz vēlāku laiku. Pētījām visādus variantus un uzgājām… Bankā ieteica, ka ir tāda programma. Un principā tā atbalsta programma sedza pusi no pirmās iemaksas,” stāsta liepājnieks Jānis Linde. Tikai pateicoties šogad atsāktajai mājokļu galvojuma programmai, kas pieejama ģimenēm ar bērniem, triju cilvēku ģimenei izdevies tikt pie „SEB bankas” kredīta, par ko nopirkta piecistabu māja Liepājā.
Ģimenes galva stāsta, ka jaunajā mājoklī plānots ievākties nākamgad: „Vēl pielāgojam, šogad tiks pielāgots, nākamgad ir doma iet iekšā dzīvot. To gan no pašu līdzekļiem, pamazām. Tāpēc arī tas gads vajadzīgs, kamēr tur visu…”
Tikmēr divu bērnu tēvs Jānis Banders, kurš, pateicoties mājokļu galvojumu programmai, šā gada sākumā iegādājies 130 kvadrātmetrus plašu māju Saldū, jau kādu laiku dzīvo savā jaunajā mājā. „Roka tāpat ir jāpieliek, bet, nu, tā pa bišķītim…” teic Jānis.
Banderu ģimenei finanšu attīstības institūcijas „Altum” izsniegtais galvojums palīdzējis segt pirmo iemaksu par māju, kuras iegādei ņemts kredīts bankā „Citadele”. Plānojot mājokļa iegādi, Banderi speciāli gaidījuši galvojumu programmas „iedarbināšanu”: „Tikko palaida, tā nākamajā dienā gājām uz banku. Pirmā iemaksa, jā, tā būtu diezgan lielāka. Jā. Tas jau arī visu sarežģī.”
Galvojums 556 ģimeņu mājokļiem
Kopš šā gada janvāra mājokļu galvojumu programmā aizdevumus ģimenēm izsniedz banka „Citadele”. Pēc tam, kad Saeima mainīja pērnruden priekšvēlēšanu karstumā pieņemtos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus, likumā nosakot, ka tā dēvētā „nolikto atslēgu” principa piemērošana ir izvēles, nevis obligāti piemērojama norma, galvojumu programmā šā gada martā iesaistījās arī „SEB banka” un „Swedbank”. Tagad līgumi par līdzdalību šajā programmā noslēgti arī ar „Nordea”, „DNB banku” un „ABLV Bank”.
Piedaloties programmā, jaunus mājokļus iegādājušās vairāk nekā 500 ģimenes.
„Ja mēs vērojam pieprasījumu pēc aizdevumiem un mūsu galvojumiem, tad rezultāts ir pārsniedzis gaidīto. Uz šo brīdi jau ir 556 ģimenes saņēmušas mūsu galvojumus. Kopējā galvojumu summa, par ko esam galvojuši kredītus, ir 3,4 miljoni, bet tā kopējā aizdevumu summa ir 28 miljoni eiro. Tātad – pieprasījums ir, interese ir,” stāsta Attīstības finanšu institūcijas „Altum” Programmu attīstības departamenta vadītājs Juris Cebulis.
Viņš piebilst, ka aptuveni trešdaļa no aizdevumiem programmā izsniegti mājokļu iegādei reģionos:
„Vairāk nekā 40% nāk no Rīgas, vēl 20% no Pierīgas. Bet katrā ziņā ir arī no reģioniem, aptuveni trešā daļa pieprasījumu ir no reģioniem.”
Aizdevumu izsniegšanā iesaistītās „SEB bankas” Privātpersonu konsultāciju centra vadītāja Ineta Zirne apstiprina – interesentu netrūkst: „Nāk jau klienti, kuri vēl ir bērniņa gaidībās. Nupat viena kliente, kam decembrī bērniņš dzims, teica, ka viņa cer, ka decembrī vēl būs tajā programmā nauda, lai viņa varētu sev mājokli iegādāties.”
Zirne lēš, ka galvenais iemesls, kādēļ mājokļu galvojumu programma iemantojusi popularitāti, ir banku pieprasīto pirmo iemaksu apmērs: „Programmas ietvaros pirmās iemaksas apjoms var sasniegt pat 5% līdz 6% no iegādes summas. Tā summa dažkārt ir kādi trīs līdz pieci tūkstoši, un klients jau var iegādāties savu mājokli. Līdz ar to, programma sniedz iespēju ģimenēm ar bērniem jau šobrīd iegādāties savu mājokli.”
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītāja Ilze Oša norāda, ka savu lomu spēlē arī banku īstenotā ļoti piesardzīgā kredītpolitika: „Šī programma iepriekšējā periodā, kas bija 2005. -2006.gads, varbūt bija mazāk interesanta tādēļ, ka komercbanku kreditēšanas politika bija gana labvēlīga arī bez papildu nodrošinājumiem. Bet šobrīd, pēc krīzes rūpīgāk izvērtējot cilvēku iespējas aizņemties un atmaksāt aizdevumu, šī programma ir ļoti laba un veiksmīga. Un mums ir prieks, ka tā dod cilvēkiem iespēju iegādāties sev mājokli.”
Atvēlētais finansējums strauji izsīkst
Tomēr ir kāds „BET”. Ņemot vērā to, ka pieprasījums ir pārsniedzis sākotnēji prognozēto, mājokļu galvojumu programmai atvēlētais finansējums strauji izsīkst.
„Tie līdzekļi, kas mums līdz šim ir izsniegti, ar tiem līdzekļiem mums pietiek kaut kur…septembrī mums būtu jāpārtrauc,” atzīst Cebulis.
Komercbankas jau nobažījušās, ka, ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, drīzumā tām būs jāpārtrauc pieņemt aizdevumu pieteikumus no ģimenēm, kas plāno izmantot „Altum” galvojumus. Ineta Zirne no „SEB bankas” uzsver: „Ļoti ceram, ka šī programma tiks pagarināta, jo gan pie mums, gan citās bankās klienti vēršas. Informācija par šo programmu ir sasniegusi savu mērķauditoriju. Ir svarīgi, lai šī programma turpinātos un turpinātos bez pārtraukumiem, jo cilvēki ir informēti un viņi paļaujas.”
„Altum” Programmu attīstības departamenta vadītājs Juris Cebulis gan mierina: „Ja arī būtu jāpārtrauc, tad mūsu plāns ir to darīt sadarbībā ar mūsu partnerbankām un to pateikt laicīgi. Nu, nebūs tā, ka ģimenēm būs jāskrien, jo tūlīt beigsies.”
Savukārt Ekonomikas ministrijā jau top valdības rīkojuma projekts, kas paredz papildu finansējuma piešķiršanu tieši mājokļu galvojumu programmas īstenošanai.
„Esam sagatavojuši rīkojumu iesniegšanai valdībā par to, lai šai programmai piešķirtu papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā, lai varētu turpināt un nodrošinātu, ka galvojumi tiek izsniegti arī turpmāk tām ģimenēm, kuras var pretendēt uz šo atbalstu,” stāsta Oša.
Viņa arī norāda, ka jau tagad tiekot meklēti veidi, kā nodrošināt mājokļu galvojumu programmas īstenošanu arī nākamgad un turpmākajos gados: „Tā ir viena no ministrijas prioritātēm, bet jāsaka, ka papildus līdzekļus mēs šai programmai neprasām. Līdzekļi šai programmai tiek iezīmēti jeb pārdalīti no tiem ieņēmumiem, kas tiek saņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Tādēļ šāds ir pašreiz atrastais risinājums, mēs pārdalām līdzekļus viena miljona eiro apmērā tieši no šīs programmas. Un droši vien, ka ar šo miljonu pietiks arī noteiktam laika periodam nākamgad, un tā mēs ceram nodrošināt šīs programmas turpināšanu.”
Bankas mudina programmu paplašināt
Tikmēr komercbankas jau mudina Ekonomikas ministriju un valdību domāt par patlaban tikai ģimenēm ar bērniem pieejamās programmas paplašināšanu. „Ņemot par piemēru Igaunijas pieredzi, kur ir arī izglītotiem jauniem speciālistiem šāda programma pieejama, lai nav cilvēkiem tas bērniņš jāgaida,” norāda Zirne.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta vadītāja Ilze Oša neslēpj, ka viņai šī ideja šķiet simpātiska, taču programmas dalībnieku loka paplašināšana ir atkarīga no pieejamā finansējuma apjoma: „Arī mūsu skatījums ir, ka ģimenei būtu labi, ja šis bērniņš rodas jau nodrošinātā mājoklī, nevis šis mājokļa jautājums tiek risināts pēc tam. Bet kādas būs finanšu iespējas? Mēs nedaudz piesardzīgi uz to skatāmies, bet, ja tādas iespējas būtu, mēs esam gatavi šo programmu paplašināt, tad, ja mēs varam piesaistīt šo finansējumu tik lielā apmērā, lai nodrošinātu visus pieprasījumus. Šobrīd akcents vairāk ir uz ģimenēm ar bērniem šai atbalsta programmai.”
Programmas turpināšanai izšķirošo lēmumu par finansējuma pārdali valdība varētu pieņemt pusotra vai divu mēnešu laikā. Tas nozīmē, ka neliels pārrāvums tās īstenošanā tomēr nav izslēgts.
