Savukārt konsolidētā kopbudžeta - ieskaitot atvasināto publisko personu budžetu un pašvaldību budžetu - ieņēmumi 2015.gadam ir plānoti 8,9 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 9,2 miljardi eiro. Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmai 2015.gadā tiek prognozēts 247,6 miljoni eiro jeb 1% no IKP.
Valdība arī apstiprināja likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017.gadam.
Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2015.-2017.gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 2,8% apmērā, bet turpmākajos gados attiecīgi 3,3% un 3,6% apmērā no IKP.
2015.gada valsts konsolidētā budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par teju 283,3 miljoniem eiro. Tajā ietverts jau pagājušajā gadā pieņemtais lēmums par papildu finansējumu, kā arī jaunās politikas iniciatīvas 161,4 miljonu eiro apmērā un citas prioritārie papildu pasākumi 18,6 miljonu eiro apmērā.
Lai paspētu valsts budžetu apstiprināt vēl šogad, jau trešdien valdībai tas jāiesniedz Saeimā, kurai savukārt ceturtdien budžets jāapstiprina pirmajā lasījumā un jānodod izskatīšanai komisijās.
Savukārt jau nedēļu vēlāk, 17.decembrī, Saeimai budžets jāapstiprina galīgajā lasījumā.
Valsts budžetu nākamajam gadam ir svarīgi apstiprināt vēl šī gada laikā, jo nākamgad Latvija kļūs par Eiropas Savienības prezidējošo valsti.
Otrdien, īsi pirms valdības lēmuma, premjere tikās ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai pārrunātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Rezultātā pašvaldības pēc garām diskusijām piekrita parakstīt 2015.gada vienošanās un domstarpību protokolu ar Ministru kabinetu, tādējādi piekrītot nemainīt IIN sadalījumu - 80% pret 20% par labu pašvaldībām.
Jau ziņots, ka no 2015.gada 1.janvāra plānots minimālās algas pieaugums no 320 uz 360 eiro. Tiks arī samazināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme tiks samazināta no 24% uz 23%.
Savukārt izdevumu daļā plānots palielināt Aizsardzības ministrijas finansējumu pamatfunkciju īstenošanai par 37,9 miljoniem eiro, paredzot stiprināt Latvijas armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi. Savukārt Iekšlietu ministrijai pamatfunkciju īstenošanai paredzēts papildu finansējums 21,5 miljonu eiro apmērā, tai skaitā uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un kapacitātes stiprināšanai.
Veselības ministrijas finansējuma apjomu valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzēts palielināt par 31,1 miljonu eiro, lai veicinātu veselības pakalpojumu pieejamību reģionos, mazinātu ambulatorās veselības aprūpes rindas, kā arī pacientu iemaksu un līdzmaksājumu samazināšanai un medicīnas darbinieku zemāko algu palielināšanai.
Izglītības nozares nākamā gada budžetu plānots palielināt par teju 31,4 miljoniem eiro, no kuriem 20,6 miljoni eiro ir pamatbudžeta apjoma palielinājums un 10,8 miljoni eiro mērķdotācijām pašvaldībām. Tāpat tiek rezervēti papildu 3 miljonus eiro pedagogu darba algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra.
2015.gadā Satiksmes ministrijas pamatfunkciju īstenošanai papildu tiks piešķirti 32,6 miljoni eiro, kas paredzēti valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī dotācijām, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem pieejamus transporta pakalpojumus visas valsts teritorijā.
Zemkopības ministrijai valdība nākamajā gadā atbalstījusi papildu finansējumu 33 miljonu eiro apmērā, lai 2015. gadā nodrošinātu papildu valsts tiešmaksājumus lauksaimniekiem 51 miljona eiro apmērā.
Valdība atbalstīja priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai.
