Lai gan piena pārstrādes uzņēmuma “Latvijas piens” lielākais akcionārs kooperatīvā sabiedrība “Trikāta” savu darbību atjaunot vairs nespēs, pats “Latvijas piens” prognozē, ka noteikti varēs izpildīt visas saistības par tai piešķirto valsts kredītu.
Uzņēmumā uzsver, ka, mainot savu darbības stratēģiju un atsakoties no industriālo produktu ražošanas par labu siera ražošanai, izdevies arī samazināt savus iepriekš uzkrātos parādus.
“Šis valsts galvojums mums uzliek papildu atbildību un arī spriedzi. Vienmēr ir aktuāls jautājums, vai mēs spējam norēķināties par savām saistībām un necietīs nodokļu maksātāji. Vēlos teikts – jā, mēs vasarā vienojāmies un dabūjām akceptu, ka drīkstam atlikt pamatsummas maksājumu. Tomēr procentu maksājumi notiek jebkurā gadījumā. Tā ka es teiktu visiem, kam ir kādas bažas, ka tiktu izsaimniekota valsts, tas tā nav un noteikti arī nebūs,” saka “Latvijas piena” vadītāja Anita Skudra.
Viņa arī norāda, ka šobrīd uzņēmuma kopējie pārstrādes apjomi ir pārsnieguši pat pirmskrīzes periodu 2014.gadā un kopumā uzņēmuma attīstība ir uz pareizā ceļa. “Šobrīd mēs pārstrādājam pienu dienā vairāk nekā pagājušā gada augustā, kas bija brīdis pirms krīzes. Šīs piena upes vārda tiešā nozīmē plūst, līdz ar to uzņēmums strādā katru dienu, ražojam produktu, veiksmīgi to tirgojam gan Skandināvijā, gan esam sākuši sadarbību ar Taivānas tirgu, tāpat nodrošinām Latvijas tirgu. Tā kā mēs esam uz pareizā ceļa,” saka Skudra.
Par valsts galvotajiem aizdevumiem atbildīgās Valsts kases pārstāve Eva Dzelme apstiprināja, ka Valsts kases un Finanšu ministrijas atbildīgais regulāri tiekas ar uzņēmuma vadību un regulāri saņem no uzņēmuma aktuālo informāciju. Šobrīd saņemtā informācija institūcijām ļauj ieņemt nogaidošu pozīciju. Valsts galvotajam kredīta nodrošinājums un “Latvijas pienam” piederošās ražotnes arī ir pietiekami vērtīgas, lai ļautu pilnībā segt kredīta summu.
Jāpiebilst, ka lauksaimniecības nozares ekspertes Ingunas Gulbes vērtējumā “Latvijas piena” sākotnējās neveiksmes galvenokārt bija saistītas ar vienprātības trūkumu akcionāru vidū par to, kā būtu jāattīstās uzņēmumam: “Tā lielākā problēma bija tā, ka, ja izveidosies kooperatīvs, tad jūs dabūsiet to lielo naudu. Tajā brīdī, kad visi veidoja kooperatīvu, visi redzēja miljonus, kurus iedos, ja viņi spēs vienoties par vienalga kādiem nosacījumiem.”
Tiesa, šobrīd nekādas jaunas informācijas par iespējamo “Latvijas piena” īpašnieku struktūras maiņu nav. Un ar piedāvājumu atpirkt maksātnespējīgās “Trikātas” akcijas publiski līdz šim nācis klajā tikai viens no esošajiem “Latvijas piena” akcionāriem, kooperatīvā sabiedrība “Latraps”.
