Lielāka investoru uzticība un, iespējams, augstāks kredītreitings - tādi ir galvenie ieguvumi Latvijai no dalības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD. Tomēr Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums uzsver, ka Latvijai ir jāņem vērā, arī fakts, ka iestāšanās prasību izpilde ir arī pašās Latvijas interesēs, jo tā ir stimuls sakārtot savu uzņēmējdarbības vidi.
Viņš uzsver, ka pievienošanās OECD ir svarīga pašai Latvijai, tā ļauj sakārtot uzņēmējdarbības vidi, balstoties uz labāko OECD valstu pieredzi, padarīt uzņēmējdarbības vidi pievilcīgāku investoriem.
Eihenbaums norāda, ka papildus iemesls Latvijai neatkāpties no iecerētā izpildes ir arī tas, līdz šim Latvija iestāšanās prasību ieviešanu ir īstenojusi veiksmīgi un pat saņēma OECD ministru uzslavu par to.
Savukārt SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis norāda, ka lielā mērā spēja laicīgi pildīt savas apņemšanās ir prestiža jautājums un arī savā ziņā pierādījums tam, vai Latvija var sevi ierindot starp augsti attīstītām valstīm.
Viņš skaidro, ka OECD ir savā ziņā kvalitātes zīme, attīstīto valstu klubs, un, ja iestāšanās process nenotiks gludi, tad būs lamzak cerību sagaidīt labāku kredītreitingu vai investīcijas. Viņš atzīst, ka ieguvumi no iestāšanās OECD nebūs redzami uzreiz, bet dalība šajā organizācijā ir „savā ziņā kvalitātes zīme”.
Arī DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda - iestāšanos OECD nevar gluži salīdzināt ar, piemēram, iestāšanos Eiropas Savienībā vai NATO, tomēr tā ir svarīga tam, kā Latviju uztvers starptautiskā līmenī.
Jau ziņots, ka Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) no nākamā gada ir apdraudēta, jo Saeimas Tautsaimniecības komisijā pēc Nacionālās apvienības (NA) deputātu iniciatīvas tika atlikta Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likuma tālākā virzība uz otro lasījumu. Lai Latvija spētu pierādīt atbilstību OECD, tai vajadzēja minēto likumu pieņemt galīgajā lasījumā un sagatavot atbildīgās Ekonomikas ministrijas ziņojumu jau jūlija sākumā.
Pirms tam deputāti nespēja vienoties, vai valsts uzņēmumos jāatjauno padomes. Viens no iemesliem - vēlētāji šādu soli varētu nesaprast. Savukārt pēc OECD ekspertu domām tieši valsts uzņēmumu pārvaldīšana ir Latvijas lielākais atlikušais klupšanas akmens, kas kavē iestāšanos organizācijā.
