Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.
2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.
IKP apjoma izmaiņas (salīdzināmajās cenās, %)
dati:CSP
2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.
Būvniecības produkcijas apjoms pieauga par 8%. Vislielākais apjoms (21% no kopējā) bija šoseju, ielu, ceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā, kas tomēr bija par 2% mazāk nekā 2013. gadā. Dzīvojamo ēku būvniecībā apjomi palielinājās par 31%, izglītības iestāžu būvniecībā – par 88%, rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 9%. Samazinājās maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas un spēka līniju būvniecības apjomi 22% apmērā.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 4%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 6%. Par 3% pieauga gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirdzniecība.
Transporta nozares pieaugumu veicināja kravu apgrozības palielināšanās par 7% autotransportā un par 5% ostās. Pasažieru pārvadājumi autotransportā saglabājušies iepriekšējā gada līmenī.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi sniegti attiecīgi par 3% un 4% vairāk. Tūrisma biroju darbība paplašinājusies par 3%.
Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājies par 10%, savukārt azartspēļu nozarē vērojams pieaugums par 8%.
2014. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada 4. ceturksni apstrādes rūpniecības temps samazinājās par 2%. Kritums vērojams divās no vadošajām apstrādes rūpniecības nozarēm: pārtikas produktu ražošanā – par 4% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 0,3%. Arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē vērojams samazinājums par 0,1%.
Apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja produkcijas kāpums koksnes un koka izstrādājumu apakšnozarē par 4%, mēbeļu ražošanā – par 10% un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 58%.
Būvniecības tempa kāpumu veicināja šoseju, ielu un ceļu būvniecības pieaugums par 13%, dzīvojamo māju būvniecība – par 9%. Izglītības iestāžu būvniecības un remonta apjoms pieauga par 86%. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 8%, ko būtiski ietekmēja produkcijas apjoma samazinājums maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā par 31%, kā arī ostu būvniecībā – par 57%.
Mazumtirdzniecība 2014. gada 4. ceturksnī palielinājās par 4%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 11%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 1%, bet nepārtikas preču tirdzniecība (neieskaitot degvielu) – par 4%.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi sniegti attiecīgi par 1% un 4% vairāk. Ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un rezervēšanas pakalpojumu apjoms palielinājies par 1%.
Transporta nozares pieaugumu veicināja apgrozījuma kāpums autotransporta darbībā: par 13% – kravu pārvadājumos un par 3% – pasažieru pārvadājumos. Kravu apgrozība ostās palielinājusies par 10%.
Izklaides un atpūtas pakalpojumu nozarē pieaugums par 13%, savukārt azartspēļu nozarē kāpums par 11%.
2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, privātais galapatēriņš faktiskajās cenās palielinājies par 3%. Paaugstinājās mājsaimniecību izdevumi lielākajās izdevumu grupās: pārtikai – par 4%, mājokļa uzturēšanai – par 0,2% un transportam – par 1%, kā arī par 6% vairāk atpūtas un kultūras pakalpojumiem. Bruto pamatkapitāla veidošana pieauga par 4%. Preču eksports palielinājies par 3%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 5%. Preču importa apjomi pieauga par 2%, bet pakalpojumu imports krities par 5%.
Privātais galapatēriņš salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2%, tai skaitā izdevumi pārtikai – par 4%, transportam – par 2%, atpūtai un kultūrai – par 5%. Savukārt izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājušies par 1%.
Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 2%. To ietekmēja investīciju apjomu palielināšanās transporta un uzglabāšanas nozarē par 13%, apstrādes rūpniecībā – par 22%. Ieguldītās investīcijas valsts pārvaldē samazinājās par 4%.
Preču eksports palielinājies par 5%, bet pakalpojumu eksports sarucis par 5%. Preču importa apjomi kāpuši par 2%, bet pakalpojumu imports samazinājies par 3%.
2014. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada 4. ceturksni privātais galapatēriņš faktiskajās cenās pieauga par 3%. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas iegādei palielinājās par 2%, bet mājokļa uzturēšanas izdevumi – par 0,2%. Mājsaimniecību izdevumi transportam samazinājās par 2% (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija). Bruto pamatkapitāla veidošana pieauga par 3%. Preču eksports palielinājies par 4%, bet pakalpojumu eksports samazinājies par 8%. Preču importa apjomi pieauga par 3%, bet pakalpojumu imports krities par 5%.
Privātais galapatēriņš salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2%, tai skaitā izdevumi pārtikai – par 3%, transportam – par 2%, atpūtai un kultūrai – par 9%. Savukārt izdevumi mājokļa uzturēšanai samazinājās par 2%. Izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai palielinājās par 0,4%. Preču eksports pieauga par 5%, bet pakalpojumu eksports samazinājās par 6%. Preču importa apjomi palielinājās par 4%, bet pakalpojumu imports saruka par 7%.
Ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās un lēnā ekonomikas izaugsme eirozonā ir galvenie faktori, kas kavējuši Latvijas ekonomikas attīstību pērn. Vienlaikus iekšējais patēriņš ir saglabājies salīdzinoši stabils, tādējādi mazinot ārējo faktoru negatīvo ietekmi. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes publicētā informācija Latvijas ekonomika pērn augusi par 2,4%. Tā ir zemākā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme pēdējo četru gadu laikā. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka arī pērn izaugsme Latvijā ir bijusi ievērojami augstāka, nekā Eiropas Savienības vidējā.
Finanšu ministrija, komentējot šos datus, norāda, ka izaugsmes tempu bremzēšanās sākās jau pirms gada. Vēl vairāk tā izpaudās pēc sankciju ieviešanas un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Ministrija gan norāda arī uz pozitīvu tendenci - pirms mēneša publicētais ātrais IKP novērtējums norādīja,ka IKP izaugsme ir nedaudz mazāka.
2014.gada sākumā Latvijas Banka paredzēja, ka arī 2014.gadā IKP kāpums būs līdzīgs 2013.gadā pieredzētajam. Tomēr jūnijā, līdz ar konfliktu Ukrainā, ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un to ietekmi uz eksportu un atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, samazināja no 4% uz 3,3%. Septembrī Latvijas Bankas prognoze kļuva vēl pieticīgāka - 2,9%. Savukārt decembrī tā saruka līdz 2,8%.
2015.gadā banka paredz IKP pieaugumu tuvu 2%
