Latvijai nevajadzētu steigties ar mēģinājumiem sadalīt dabasgāzes kompāniju „Latvijas gāze” un vismaz šobrīd ņemt par piemēru Somiju, kur dabasgāzes kompānija turpina strādāt kā vienots veselums, tādu viedokli laikraksta „Dienas Bizness” organizētajā enerģētikas forumā "Ceļā uz Latvijas energoapgādes ilgtspēju” paudis "Latvijas gāzes" prezidents Adrians Dāvis.
Izteikti kritiski Dāvis vērtē arī faktu, ka līdzšinējās diskusijas par gaidāmajām pārmaiņām ir notikušas bez jebkādām sarunām ar „Latvijas gāzes” akcionāriem.
„Tagad, kā to uzņems akcionāri, es nevaru atbildēt. Akcionāriem šīs informācijas nav, un tas ir ļoti nekorekti. Manā skatījumā, tas ir gan ekonomiski, gan juridiski nekorekti,” sacīja Dāvis.
„Kāpēc valdības darba grupa vai Ekonomikas ministrija nesāk sarunas ar mūsu akcionāriem?” jautāja LG vadītājs. Viņš norādīja, ka līdzīgā situācijā kaimiņvalstu valdības sāk sarunas, bet „mēs nē, mēs esam latviešu strēlnieki, mums ir iekšā”.
Dāvis arī uzskata, ka par reāli strādājošu dabasgāzes tirgu varēsim runāt vien no aptuveni 2020.gada. Tas galvenokārt ir saistīts ar faktu, ka Klaipēdas dabasgāzes termināļa piegādes izmaksu ziņā joprojām neesot pietiekami konkurētspējīgas, savukārt Lietuvas – Polijas dabasgāzes cauruļvada darbību vairs nav iespējams uzsākt pirms šī termiņa.
Ātrāk par 2020.gadu tas nav iespējams, alternatīvās gāzes piegādes nav iespējamas, pauda Dāvis.
Tiesa, par nozari atbildīgā Ekonomikas ministrijas enerģētikas departamenta vadītāja Rota Šņuka uzsver, ka Latvijas iecerētā politika dabasgāzes nozarē ir jāvērtē kopīgā kontekstā arī ar Eiropas Savienības iniciatīvām, tostarp Enerģijas savienības izveidi, turklāt lēmumus ir jāvērtē arī apgādes drošības kontekstā.
Jautājums ir nevis par to, pa cik mēs pirksim gāzi, bet gan par to, vai spēsim nodrošināt gāzes piegādes, tas vairāk ir enerģētikas drošības nekā biznesa projekts, un par drošību jāmaksā, norādīja Šņuka.
Ekonomikas ministrija arī prognozē, ka jau gada laikā kāds no Latvijas lielajiem patērētājiem varētu sākt izmantot dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla. Par šādu iespēju interesi jau ir paudusi energokompānija „Latvenergo”, tomēr līdz šim no Lietuvas neesot saņemti pietiekami pievilcīgi piedāvājumi.
Jau ziņots, ka gāzes tirgus atvēršana plānota vairākos posmos, sākot no šā gada 4.aprīļa, vispirms paredzot uzņēmuma AS "Latvijas gāze" grāmatvedības nodalīšanu pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat paredzēts gāzes sistēmas operatora pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu un atklātu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Savukārt "Latvijas gāzes" sadalīšana plānota ne vēlāk kā 2017.gada 3.aprīlī, ja vien agrāk Latvijas dabasgāzes sistēma nebūs jau tieši savienota ar jebkuras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts starpsavienoto dabasgāzes sistēmu, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju, vai arī ja dominējošā piegādātāja daļa kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa nodrošināšanā būs mazāka par 75%.
Lielākais "Latvijas gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kurai pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".
