Kopumā Latvijas banku kapitāla atdeve gandrīz divas reizes apsteidz Eiropas Savienības vidējo rādītāju, norādīja banku uzraugs.
2014.gadā Latvijā darbojās 17 bankas un deviņas dalībvalstu banku filiāles. Nozīmīga daļa - 80,5% no kapitāla - ir no ārvalstīm. Koncentrācija Eiropā ir augsta gan kapitāla, gan aktīvu struktūrā, bet zems Krievijas un Ukrainas īpatsvars.
Ar peļņu pērn strādāja 13 bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi kopumā veido ap 80% no banku sektora aktīviem.
Kā norāda FKTK, peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošina izdevumu samazinājums: tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošajiem parādiem saruka par 40,3%, savukārt administratīvie izdevumi – par 6,8%. Tāpat peļņas pieaugumu nodrošināja tīro komisijas naudas ienākumu pieaugums – kopumā par 8,3%.
FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis aizvadīto gadu raksturo kā izaicinājumiem bagāto.
"Notikumi kaimiņvalstīs, lai arī nav atstājuši tiešo ietekmi uz banku sektoru kopumā, veicināja pietiekami piesardzīgu skatu uz nākotnes attīstību un izaugsmes iespējām. Tāpēc gan uzrauga, gan tirgus dalībnieku uzmanības centrā bija un paliek atbilstoša risku pārvaldīšana un spēja noturēt stabilus darbības rādītājus,” pauda Zakulis.
„Arī kreditēšanas attīstība un aizdevumu pieejamība dažādu segmentu grupām ir viens no jautājumiem, kas tuvāko gadu laikā nezaudēs aktualitāti. Patlaban notiekošo diskusiju starp komercbankām un politiķiem mērķis ir atrast kompromisu, lai vienotos par turpmāko rīcību kreditēšanas atdzīvināšanai Latvijā," gaidāmās tendences iezīmējs Zakulis.
Banku likviditāte
2014. gadā turpināja palielināties pieprasījumu noguldījumu apmērs un arī īpatsvars kopējos noguldījumos, tomēr, pieaugot likvīdiem aktīviem, likviditātes risks saglabājās ierobežots.
Decembra beigās likviditātes rādītājs sasniedza 63,1% (minimālā prasība - 30%).
Banku sektors darbojās ar stabiliem peļņas rādītājiem un peļņas apmērs sasniedza 311 miljonus eiro (2013. gadā – 246,2 miljonus eiro). Tostarp 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles, kuru aktīvi veidoja gandrīz 80% no banku sektora aktīviem, 2014. gadā kopumā guva 339,7 miljonus eiro lielu peļņu. 2014. gada laikā pelnītspēja uzlabojās un banku sektora kapitāla atdeves rādītājs (ROE) decembra beigās sasniedza 11,1% (2013. gada beigās – 8,65%).
Banku ienākumu un izdevumu struktūra ir stabilizējusies. 2014. gadā banku peļņas pieaugumu galvenokārt nodrošināja izdevumu samazinājums (tīrie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem saruka par 40,3%, savukārt administratīvie izdevumi - par 6,8%) un tīro komisijas naudu ienākumu pieaugums (par 8,3%).
Noguldījumu apjoms
Pēc strauja pieauguma 2013. gada beigās, arī 2014. gadā rezidentu noguldījumi turpināja palielināties. Mājsaimniecību noguldījumu pieaugums būtiski veicināja kopējo rezidentu noguldījumu kāpumu (par 446 miljoniem eiro jeb 4,3%) un rezidentu noguldījumi gada nogalē sasniedza 10,7 miljardus eiro.
Straujais ASV dolāra vērtības kāpums (par 12%) ievērojami ietekmēja nerezidentu noguldījumu pieaugumu. Gada laikā nerezidentu noguldījumu atlikums pieauga par 2,2 miljardiem eiro, decembra beigās sasniedzot 11,5 miljardus eiro.
Banku piesaistītais finansējums
Lai arī 2014. gadā kopumā saistības pret monetārajām finanšu institūcijām turpināja sarukt, ko pamatā noteica ārvalstu banku meitu un filiāļu no mātes bankām piesaistītā finansējuma sarukums (par 927 miljoniem eiro), tomēr gada otrajā pusē piecus gadus ilgušais mātesbanku saistību samazinājums apstājās, saistību apmēriem pat nedaudz pieaugot.
Emitēto ilgtermiņa obligāciju apmērs 2014. gadā turpināja palielināties - par 180 miljoniem eiro jeb 54%, sasniedzot 513 miljonus eiro, tādejādi veicinot termiņstruktūras sabalansētību atsevišķās bankās ar augstu pieprasījuma noguldījumu īpatsvaru kopējos noguldījumos.
Kredītportfelis
Banku sektora kopējais kredītportfelis 2014. gadā samazinājās par 6,1% jeb par 951,9 miljoniem eiro, tai skaitā rezidentu uzņēmumu portfelis samazinājās par 7,2% un rezidentu mājsaimniecību - par 7,1%, savukārt nerezidentu - pieauga par 4,1%. Lielā mērā kredītportfeļa sarukumu ietekmēja tirgus dalībnieku skaita samazināšanās (vairāk nekā par 400 miljoniem eiro).
Kredītportfeļa sarukumu veicināja arī mazāks jauno kredītu apmērs rezidentu nefinanšu uzņēmumiem – 1,2 miljardi eiro 2014. gadā, salīdzinot ar 1,8 miljardiem 2013. gadā. Tajā pašā laikā rezidentu mājsaimniecību kreditēšanā nebija vērojamas straujas izmaiņas un tām kļuva pieejami kredīti 434 miljonu eiro apmērā (t.sk. mājokļa iegādei - 288 miljonus eiro), kas ir tikai par 14 miljoniem eiro vairāk nekā 2013. gadā.
Kavētie kredīti
Ilgāk par 90 dienām kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kopējā kredītportfelī turpināja sarukt un decembra beigās bija 6,9% (2013. gada beigās – 8,1%). Šādi kredīti rezidentu mājsaimniecību kredītportfelī veidoja 9,4%, savukārt rezidentu uzņēmumu kredītportfelī - 5,4%. Kopējais kavēto kredītu īpatsvars banku sektora kredītportfelī gada laikā saruka no 14,6% līdz 12,3%. Banku izveidoto uzkrājumu nedrošajiem kredītiem atlikums 2014. gada beigās saruka līdz 779,1 miljons eiro jeb 5,3% no banku kopējā kredītportfeļa (2013. gada beigās – 6,1%), uzkrājumu attiecībai pret virs 90 dienām kavēto kredītu atlikumu saglabājoties augstā līmenī – 77,2%.
