Latgales SEZ projekts: Cerība uz 200 jaunām darbavietām un pirmajiem augļiem 2018.gadā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Februāra beigās Saeimā pirmajā lasījuma apstiprināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveides likumprojekts, un reģionā cer, ka SEZ palīdzes risināt bezdarba un ekonomikas attīstības problēmas. SEZ varētu radīt 200 jaunas darba vietas un pirmos augļus budžetā nest 2018.gadā, vēsta vietējais radio raidījums „Pi myusim Latgolā.” 

Bezdarbs Latgales reģionā vēl aizvien ir liels, kā arī iedzīvotāju skaitam pastāv tendence samazināties. Austrumu pierobežā trūkst aktīvas uzņēmējdarbības, kas varētu aktivizēt vietējo ekonomiku.  Tāpēc no Latgales ievēlētie Saeimas deputāti atzina – šāds likums bija nepieciešams jau sen.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards Latgales SEZ potenciālās iespējas salīdzina ar Rēzeknes SEZ, kas veicinājusi Latgales ekonomisko attīstību jau no pagājušā gadsimta beigām.

Lai arī Latgales reģionā iedzīvotāju skaits samazinās, jaunas darba vietas ir nepieciešamas, un tas arī būtu viens no SEZ izveides plusiem. Tāpat Gerhards atzīst – ja nebūtu izveidota Rēzeknes SEZ, tad ar ekonomiku saistītās problēmas Latgalē būtu daudz lielākas.

SEZ izveide Latgalē paredz nodokļu atvieglojumus izmantot ne tikai Rēzeknes uzņēmumiem, bet arī uzņēmumiem pārējā Latgalē. SEZ būtu labs pamats, lai interesētu investorus un uzņēmējus doties uz Latgali, turklāt tepat kaimiņos ir Krievija, Baltkrievija, kur var izmantot dažādas pierobežas iespējas.

Būdams uzņēmējs, kurš savu uzņēmējdarbību uzsācis arī Viļakas novadā, SIA „SRC BRASA” valdes loceklis Kristiāns Brēdermanis uzsver, ka SEZ izveide palīdzētu palielināt ieguldījumus un ļautu palielināt darbavietu skaitu, kā arī straujiem soļiem ļautu paplašināt ražošanu.

Tiesa likums vien nevarēs uzlabot situāciju, būs nepieciešami kompleksie risinājumi, piemēram, būs nepieciešams apmācīt darbiniekus, un tajā lielu lomu spēlēs Rēzeknes Augstskola (tagad Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmija) un Daugavpils Universitāte.

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne piebilst, ka Latgales reģionam pašreiz nav tie labākie ekonomiskie rādītāji, bet SEZ izveide ir viena no iespējām, ka šos rādītājus uzlabot.

Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Vladislavs Stankevičs uzsver, ka, strādājot pie konkrētā likumprojekta, izveidojusies veiksmīga sadarbība ar uzņēmējiem, kuri būtu gatavi paplašināt savu darbību, kā arī investēt apmaiņā pret SEZ statusa labumiem.

Kaspars Gerhards paredz, ka jau 2018. gadā varētu būt redzami pirmie Latgales SEZ augļi, viens no tiem – vismaz 200 jaunas darbavietas uzņēmējdarbībai Latgales reģionā, kas ļautu atpelnīt nodokļu atlaides. Tas savukārt dotu ienākumus pašvaldību budžetā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti