„Melnā otrdiena” - tieši šādi otrdien daudzos Krievijas un starptautiskajos medijos nosaukti notikumi Maskavas biržā. Rīta pusē pēc tirdzniecības atklāšanas eiro vērtība pret Krievijas rubli bija pieaugusi līdz gandrīz 75 rubļiem, bet par vienu dolāru tika piedāvāti gandrīz 60 rubļi. Taču pēcpusdienā notikumi valūtas tirgos mainījās pa minūtēm un sekundēm, un aptuveni trijos pēcpusdienā eiro vērtība pirmo reizi vēsturē pārsniedza 100 rubļu atzīmi, savukārt dolārs maksāja 80 rubļus. Šis ir straujākais valūtas vērtības kritums Krievijā kopš 1998. gada Krievijas defolta.
Šāds nepieredzēts kritums noticis par spīti Centrālās bankas pagājušās nakts lēmumam palielināt bāzes likmi no 10,5 procentiem līdz 17%, cenšoties novērst inflācijas pieaugumu.
Pēc šīsdienas notikumiem biržā izskanēja ziņas, ka Centrālā banka ir apturējusi kredītu izsniegšanu privātpersonām, taču pēcpusdienā šāda informācija tika noliegta. Ne visai iedrošinoši izklausās arī Centrālās bankas vadītājas Elvīras Nabiuļinas aicinājumi iedzīvotājiem iemācīties dzīvot jaunā realitātē ar vāju rubli.
Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka rubļa kursa krišanās lielā mērā ir skaidrojama ar emocijām un spekulatīvo noskaņojumu. Peskovs arī norādījis, ka valsts prezidents Vladimirs Putins neplānojot organizēt nekādas īpašas tikšanās vai sapulces par šo jautājumu. Otrdien vakarā gan sasaukta valdības un finanšu ekspertu tikšanās par iespējamiem krīzes risinājumiem.
Daudz pesimistiskākas prognozes otrdien izteicis Krievijas Centrālās bankas vadītāja vietnieks Sergejs Švecovs, kurš prognozējis, ka tuvākajās dienās situācija Krievijā būs salīdzināma ar 2008.gada krīzes smagāko periodu. Pēc viņa vārdiem, pašlaik situācija ir kritiska un vēl pirms gada otrdien pieredzēto neviens neesot varējis iedomāties pat ļaunākajos murgos.
Televīzijas kanāls "Dožģ", atsaucoties uz žurnālu „Forbes”, ziņo, ka Krievijas Centrālā banka un Krievijas valdība pašlaik gatavojot pretkrīzes plānu. Viens no ekspertiem atzinis, ka situācija esot tuva panikai, jo daudzi saprotot, ka pašreizējā ekonomiskā krīze esot saistīta ar politisko krīzi un Vladimira Putina atgriešanos Kremlī. Tieši tāpēc ar pretkrīzes pasākumiem situāciju kardināli izmainīt diez vai izdosies.
Ekonomists Mihails Dmitrijevs intervijā televīzijas kanālam „Dožģ” norādīja, ka pie 100 rubļiem par dolāru Krievija ieies inflācijas un devalvācijas spirālē un neizturēs ne budžets, ne Centrālā banka, tāpēc būs nepieciešams sākt naudas drukāšanu. Dmitrijevs arī uzsvēra, ka pašreizējā situācijā savu efektivitāti ir parādījušas ārvalstu sankcijas, kas ir izrādījušās spēcīgākas nekā gaidīts.
„Neviens negaidīja, ka reālais sankciju sākums sakritīs ar tik strauju naftas cenu kritumu. Viss notiek vienlaicīgi – ir pirms jaunā gada importa augstākais punkts, strauji samazinās naftas cena un tiek veikti lielākie Krievijas parāda maksājumi. Šīs krīzes lielākā problēma būs tā, ka sabiedrība uz saviem pleciem izjutīs daudz lielāku slogu nekā 2009.gadā,” klāstīja ekonomists.
„Šajā krīzes situācijā mēs esam nonākuši pašā augstākajā labklājības punktā, jo pagājušais gads bija ražīgākais Krievijas vēsturē. Taču ekonomiskā krīze ir ietekmējusi visus iedzīvotājus, un banku indeksi rāda, ka satraukums sabiedrībā ir nepieredzēti augsts,” norādīja Dmitrijevs.
Biržas sesijas noslēgumā rublis gan nedaudz atguvās, taču palika zem 90 rubļu atzīmes par eiro un 70 par dolāru.
Kopumā šogad Krievijas valūta kļuvusi divas reizes lētāka. Tās kritums galvenokārt tiek skaidrots ar naftas cenu samazinājumu. Energoresursi sagādā lielāko daļu valsts tautsaimniecības ienākumu.
Krievijai gan vēl ir lielas valūtas rezerves, taču pagaidām Centrālā banka tās nelieto, lai stabilizētu rubļa kursu. Tā vietā tiek kreditētas lielās valsts kompānijas, kas savukārt lielā daudzumā uzpērk dolārus un eiro, sekmējot to vērtības pieaugumu.
Krievijas iedzīvotāju uzkrājumi, kas galvenokārt nominēti rubļos, strauji zaudē vērtību. Aug arī patēriņa cenas. Drīzumā inflācijas temps varētu sasniegt 30 procentus gadā. Jau tagad iedzīvotāji steidz atbrīvoties no uzkrājumiem, izpērkot sadzīves elektrotehniku un citas ilglietojuma preces. Savukārt lielākie mazumtirgotāji Krievijā jau sākuši paaugstināt cenas saistībā ar pieprasījuma kāpumu.
