Kopš gada sākuma kopējais kritums līdz ar to sasniedzis aptuveni 40%.
Pirmdien Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru vienu brīdi bija nokritusies par 8% - pārsniedzot 53 rubļu atzīmi attiecībā pret dolāru, un sasniedzot aptuveni 67 rubļus attiecībā pret eiro.
Kaut vēlāk Krievijas nacionālā valūta mazliet atguva pozīciju, šī bija lielākais vienas dienas vērtības kritums kopš Krievijas 1998.gada finanšu krīzes. Turpinot kristies naftas cenām, pēdējās nedēļās straujāks kļuvis arī rubļa kritums - mēneša laikā tas zaudējis aptuveni ceturto daļu vērtības attiecībā pret dolāru un eiro, norāda ziņu aģentūra AFP.
Eksperti norāda, ka naftas cenu krituma turpināšanos galvenokārt izraisījis naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC pagājušās nedēļas lēmums saglabāt pašreizējās naftas ieguves kvotas. Proti, OPEC, kas iegūst trešo daļu pasaules naftas, nesamazināja ražošanas apjomus, kas savukārt varētu būt veicinājis melnā zelta cenas pieaugumu vai nostabilizēšanos. Analītiķi prognozē, ka naftas eksportētājvalstu kartelis, kurā galveno lomus spēlē arābu Persijas līča valstis, nepieņems straujus lēmumus, līdz cena nenokritīsies līdz 60 dolāriem.
Krievijas Centrālās bankas vadītājas vietniece Ksenija Judajeva savukārt pirmdien atzina, ka, visticamāk, naftas cenu kritums turpināsies un būs ilgstošs. Viņā arī prognozēja, ka inflācija Krievijā nākamā gada sākumā varētu sasniegt 10% atzīmi, bet šogad patēriņa cenas, domājams, pieaugs par vairāk nekā 9%.
Kā esam vēstījuši, inflāciju Krievijā veicinājis Maskavas lēmums uz rietumvalstu sankcijām atbildēt ar pārtikas produktu importa aizliegumu, kā arī rubļa vērtības kritums.
Centrālā banka līdz novembrim centās atbalstīt rubli, tā stabilizēšanai iztērējot vairākus miljardus ASV dolāru, bet tad pārtrauca valūtas atbalsta pasākumus, ļaujot rubļa kursam brīvi „peldēt.” Tomēr pēdējās dienās piedzīvotie straujie kritumi atjaunošu spiedienu uz Krievijas centrālo banku atkal iejaukties. Rublim krītot, grūtāk kļūst arī Krievijas uzņēmumiem atmaksāt parādus, kur aizdevums izsniegts dolāros. Šajā ziņā decembris solās būs smags, jo šomēnes jānokārto saistības kopumā vairāk nekā 30 miljardu dolāru apmērā.
Esošajā situācijā pieaug spiediens pret Krievijas Centrālo banku atsākt aktīvu iejaukšanos rubļa vērtības noturēšanā. Šā mēneša sākumā Centrālā banka lēma pārtraukt intervenci, faktiski nosakot rublim brīvi peldošu kursu. Tas tika darīts pēc tam, kad rubļa stabilizēšanā kopš gada sākuma Krievijas Centrālā banka jau bija iztērējusi aptuveni 90 miljardus ASV dolāru.
Rubļa vērtības krišanos veicina rietumvalstu vērstās sankcijas, tirgus spekulācijas un zemā naftas cena, kas šodien nokritās līdz 68,40 dolāriem par barelu “Brent” jēlnaftas.
Kā ziņots, novembra beigās Krievijas nacionālā valūta turpināja kritienu, sasniedzot jaunus antirekordus – ASV dolāra kurss sasniedza 45,57 rubļus, bet eiro – 57,01 rubli..
Pēc naftas eksportētāju valstu organizācijas OPEC lēmuma nesamazināt naftas ieguvi Krievijas nacionālā valūta - rublis - zaudējis vairāk nekā trīs procentus vērtības pret dolāru, sasniedzot jaunu rekordzemu līmeni.
Kopš jūnija jēlnaftas cenas pasaules tirgū ir samazinājušās par 30%, galvenokārt saistībā ar pārprodukciju un ASV dolāra vērtības pieaugumu. 12 valstu kartelī, kas saražo trešdaļu pasaules naftas, nav vienprātības, vai cenu celšanai samazināt ieguves apjomus. To vēlas nabadzīgākās OPEC valstis, tādas kā Venecuēla un Ekvadora.
Savukārt Krievija nav OPEC dalībvalsts, un pirms dažām dienām valsts finanšu ministrs atzina, ka, ja sankciju dēļ Krievija zaudē aptuveni 40 miljardus dolāru gadā, tad naftas cenu samazināšanās dēļ robs ir vēl daudz lielāks - aptuveni 100 miljardi dolāru. Līdz ar to Maskava būtu ieinteresēta, lai naftas cenas aug.
Tomēr pati Krievija sūtījusi pretrunīgus signālus. Tiek ziņots, ka, no vienas puses, Maskava esot ierosinājusi, ka varētu samazināt naftas ieguves apjomus, ja OPEC valstis darīs to pašu. No otras puses - enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paudis, ka Krievija ieguves apjomus varētu nemainīt un saglabāt aptuveni esošajā līmenī.
Naftas cenas pasaules tirgū piedzīvo kritumu saistībā ar bažām par pārmērīgām enerģijas piegādēm un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC mājieniem nesamazināt naftas ieguvi. Šajā situācijā strauji turpina kristies arī Krievijas rubļa vērtība. Tas tiek skaidrots ar milzīgo Krievijas ekonomikas atkarību no naftas un gāzes cenām. Finanšu analītiķi jau prognozē Krievijas ekonomikas drīzu nonākšanu recesijā.
