Pēc tam, kad 2014. gadā naftas cenas bija sasniegušas vēsturiski augstāko līmeni, milzīgās pārprodukcijas dēļ cenas ir strauji nokritušās.
Vēl šī gada sākumā, kad naftas cenas nokritās jau zem 30 dolāriem par barelu, eksperti pieļāva, ka tās var turpināt savu kritumu vēl vairāk, taču pēdējo mēnešu laikā situācija ir stabilizējusies, cenai atrodoties nedaudz virs 40 dolāriem par barelu.
Taču arī šādu situāciju nevar uzskatīt par stabilu, un tādas lielākās naftas ieguvējas valstis, kā Krievija un Saūda Arābija, no zemajām cenām ir izjutušas pamatīgu ekonomisko triecienu. Kā svētdien, 4.septembrī G20 valstu grupas līderu samita laikā pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paziņoja Saūda Arābijas princis Muhameds ben Salmans, bez abu šo valstu līdzdalības stabilitāti naftas tirgū panākt nebūs iespējams. Tieši tāpēc abas valstis ir parakstījušas vienošanos par turpmāko darbību koordinēšanu naftas tirgus stabilizēšanai.
Kā paziņojuši abu valstu enerģētikas ministri – Aleksandrs Novaks un Halids al Falihs, pašlaik tirgū ir virkne nopietnu ilgtermiņa izaicinājumu, kā, piemēram, dažādu investīciju projektu apturēšana un izmaksu samazināšanās.
Abu valstu pārstāvji ir vienojušies izveidot monitoringa darba grupu, kura pētīs naftas tirgus rādītājus un izstrādās rekomendācijas kopīgajām darbībām tirgus stabilitātes un prognozējamības vairošanai. Abas puses arī apspriež iespēju iesaldēt naftas ieguvi pašreizējos apjomos, lai arī aprīlī šāds mēģinājums jau cieta neveiksmi. Eksperti prognozē, ka šāds lēmums var atstāt pozitīvu ietekmi uz naftas cenām, pat, ja citas ieguvējvalstis arī šoreiz izlems šādu iniciatīvu neatbalstīt.
Pēc Krievijas un Saūda Arābijas paziņojuma, naftas cena tirgū palielinājās par vairākiem procentiem, pietuvojoties jau 50 dolāru par barelu atzīmei.
Investīciju bankas NATIXIS vecākais enerģētikas analītiķis Abišeks Dešpande uzskata, ka Saūda Arābija un Krievija ir izvēlējušās piemērotu brīdi lēmuma pieņemšanai, jo tādas valstis kā Irāna, kura ir atgriezusies naftas eksporta tirgū un vēlas atjaunot savus ieguves apjomus, vairs nerada nopietnas galvassāpes.
Pēc viņa vārdiem naftas cenas drīzumā varētu celties vēl vairāk. „Ja abām valstīm izdosies noslēgt īstu vienošanos, mēs pavisam drīz varēsim redzēt, ka naftas cena pārsniegs 50 dolārus, jo tā šai atzīmei jau ir pietuvojusies,” norādīja Dešpande. „Iespējams, ka tuvākajos mēnešos tā var pietuvoties jau 60 dolāriem. Manuprāt, 55 līdz 60 dolāri ir cena, kas padarīs laimīgas gan tādas OPEC valstis kā Saūda Arābija, gan arī ārpus šīs organizācijas esošo Krieviju,” pauda Dešpande.
Vienlaicīgi viņš arī brīdina, ka līdz šim neviena no naftas ieguvēju īstenotajām stratēģijām īsti nav nesusi gaidāmos rezultātus un cenas joprojām ir zemas, bet vairākas valstis ir nevis ierobežojušas naftas ieguves apjomus, bet joprojām tos palielina. Tieši tāpēc, viņaprāt, šajā situācijā visai uzmanībai būtu jābūt pievērstai naftas eksportētājvalstu organizācijai OPEC, kurai tad arī būtu jāpieņem izšķirošie lēmumi par naftas pārprodukcijas problēmas risināšanu. Kritiķi gan norāda, ka ieguves apjomu iesaldēšana būtu visai simboliska, jo OPEC jau tā iegūst vairāk naftas, kā jebkad iepriekš un ieguves iesaldēšana pārprodukcijas problēmu neatrisinātu.
Nākamā OPEC valstu un citu lielāko naftas ieguvēju neformālā tikšanās plānota jau šajā mēnesī Alžīrijā.
