Rīta Panorāma

Intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski

Rīta Panorāma

Intervija ar roka kvartetu "Laime Pilnīga"

Telefonsaruna ar Ilzi Naglu

Krasi ierobežo mencu un reņģu nozveju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Baltijas jūrā nākamajā gadā krasi ierobežos mencu nozveju un Baltijas jūras līcī reņģu nozveju, vēlā pirmdienas, 10.oktobra, vakarā Luksemburgā nolēma ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri.

 Mazāku reņģu kvotu samazināšanu, nekā bija piedāvāts (par 11% ,nevis 21%),  pozitīvi vērtē Latvijas zivsaimnieki. Savukārt noteiktais mencu nozvejas kvotu samazinājums Baltijas jūras austrumos par 25% varētu atstāt būtiskas sekas uz tiem, kas vēl nodarbojas tikai ar mencu zveju. 

LTV korespondente Ilze Nagla raidījumā „Rīta Panorāma” otrdienas rītā sacīja, ka vienošanās paredz mencu nozveju Baltijas jūras rietumos samazināt par 56%, austrumos – 25%.

Tādējādi nozvejas kvota Baltijas jūras rietumos būs 202 tonnas, savukārt austrumos - 2636 tonnas.

Sākotnējais Eiropas Komisijas (EK) ieteikums nozvejas samazināšanai bija vēl krasāks. Proti, mencu nozveju Baltijas jūras rietumos samazināt par 80%, savukārt austrumos – 39%. Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) iestājās pret tik asiem samazinājumiem. Latvija norādīja, ka tik lielam samazinājumam var būt nelabvēlīgas ekonomiskās sekas. Turklāt mencu populācija pamazām sāk atjaunoties.

Nākamajā gadā būs arī ierobežojumi makšķerniekiem, kuri nedrīkstēs makšķerēt vairāk par piecām mencām dienā, bet atsevišķos gada periodos – par trim.

Reņģu nozveju visā Baltijas jūrā palielinās, izņemot Rīgas jūras līcī, kur to samazinās par 11% līdz 16 724 tonnām.

Savukārt ir palielināta bušu un lašu nozveja. Piemēram, lašu nozvejas kvota 2017.gadā būs 12 644 tonnas. Šajā ziņā izņēmums būs Somu jūras līcis, kur šo zivju nozveju ierobežos.

Zemkopības ministrija norāda, ka visā Baltijas jūrā par 29% būs palielināta brētliņu nozveja, un Latvijā nozvejas kvota ir sasniegusi 36 107 tonnas.

EK priekšlikums bija balstīts uz zinātnieku ieteikumiem, vērtējot zivju sugu pašreizējo izplatību, saglabāšanu un attīstību ilgtermiņā. ES valstu lauksaimniecības ministru gala lēmumu gan ņemot vērā arī mazo zvejas uzņēmumu vajadzības.

Latvijas zvejas nozares pārstāvji un zemkopības ministrija iebilda Eiropas Komisijas sākotnējam piedāvājumam - par 21 procentu samazināt tieši reņģu nozvejas kvotu. Izmantojot zinātnes un sociālekonomiskos argumentus saistībā ar reņģu nozvejas kvotu Rīgas jūras līcī, izdevies panākt mazāku kvotas samazinājumu, norādīja  zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).

 Arī Latvijas Zivsaimnieku asociācijas pārstāvis Inārijs Voits norādīja, ka panāktā vienošanās par reņģu nozveju nozarei ir ļoti būtiski, īpaši darba vietu saglabāšanā. Tiesa gan plašas diskusijas padomē bijušas arī par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūrā.

Lai arī zvejnieki no mencu populācijas biomasas varēs nozvejot krietni lielāku tonnu skaitu nekā Eiropas Komisija sākotnēji rosināja, Voits vērtē, ka arvien sarūkošā mencu nozveja, nākamo gadu par izšķirošu padarīs Latvijā vēl palikušajiem zivsaimniekiem, kas zvejo tieši šīs zivis. 

Jūras zvejniecības uzņēmums SIA „LAT-Salmon” nodarbojas tikai ar mencu zvejniecību un tā direktors Igors Fikss stāsta, ka kvotu samazinājums jau trešo gadu pēc kārtas padara nākotni neskaidru. “Protams, varbūt kādus kuģus vajadzēs novietot dīkstāvē sakarā ar to, ka nebūs kvotas. Ir uzņēmumi, kuri strādā ar baltām zivīm – brētliņām, reņģēm, un dažiem ir arī mencu kvotas. Ja viņi nezvejos, varētu no viņiem paņemt [kvotas] un apzvejot. Bet ja viņi paši zvejos, tad variantu nebūs,” atzīst Fikss.

Lai arī nav pazīmju par mencu populācijas atjaunošanos lielos apjomos, paši jūras zvejnieki esot novērojuši, ka mencu kļuvis nedaudz vairāk. Tiesa gan, zivs ir izmērā nelielas.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti