„Mēs ejam uz priekšu ar budžeta plānu šodien un turpinām diskusijas par iespējamām kompensācijām pašvaldībām un diskutējam par iespējām par skolotāju algām. Šobrīd ir koalīcijas kopējā vienošanās, ka mēs budžetu plānu apstiprinām,” sacīja premjere.
Tomēr Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš koalīcijas padome piedalījies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) partnera statusā, ierosinājis atteikties no iecerētās nodokļu samazināšanas. Tomēr, kā pēc koalīcijas sanāksmes uzsvēra Straujuma, šis piedāvājums pagaidām nav pieņemts un koalīcijas partneri turpinās meklēt veidus, kā kompensēt pašvaldībām paredzamo ieņēmumu samazinājumu.
Kā viens no iespējamiem risinājumiem tiks izskatītas izmaiņas pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā. Jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda likuma izstrādi plānots uzticēt Finanšu ministrijai (FM), kas šo pienākumu pārņemtu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). VARAM vairāku gadu garumā nav spējusi vienoties ar pašvaldībām par jaunu finanšu izlīdzināšanas fonda modeli.
Finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”) un Straujuma apliecināja, ka precizētais 2015.gada budžeta plāns, ko šodien apspriež valdības sēdē, vēl arvien paredz IIN likmes samazināšanu no nākamā gada.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis savukārt akcentē, ka ZZS nekad nav iebildusi pret IIN samazināšanu, taču allaž iestājusies par pašvaldību interesēm. Tādēļ ZZS varētu piekrist arī citiem risinājumiem, kas nodrošinātu pašvaldībām pietiekami lielu finansējumu.
„Šeit nav sakars nekāds ar Lemberga kungu, te jautājums ir par atbalstu pašvaldībām un atbalstu skolotājiem. Var, protams, nonivelēt jautājumu līdz absolūtai vienkāršība, no kuras mēs absolūti norobežojamies. ZZS lielākais uzstādījums vienmēr bija par iespējamo zaudējumu kompensāciju pašvaldībām, ko premjere saprata. Otrs jautājums ir par sistēmas sakārtošanu izglītības jomā, kur viens no elementiem ir skolotāju algas,” sacīja Brigmanis.
Sestdienas pēcpusdienā Reirs tiksies ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kas jau paziņojusi, ka vēlas, lai nākamgad pašvaldību budžetos ieskaitāmā IIN daļa tiktu paaugstināta līdz 86% IIN ieņēmumiem. Savukārt FM bija paudusi, ka nākamgad pieaugs valsts budžeta ieguldījums izlīdzināšanas fondā. Tam plānoto atvēlēt vismaz par 6 miljoniem eiro vairāk.
Ministru kabineta ārkārtas sēdē sestdien plānots apspriest precizēto vispārējās valdības budžeta plānu. Savukārt 2015. gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžetu jeb likumu ”Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015. -2017. gadam”, kā arī budžeta likumprojektu paketi valdībā plānots apstiprināt 8. un 9. decembrī.
Plānots, ka budžets Saeimā nonāks 11.decembrī un jau 17.decembrī varētu būt otrais, galīgais lasījums, lai likums līdz gadumijai būtu izsludināts un stājies spēkā.
Kā vēstīts, nākamā gada valsts budžetā papildus jau iepriekš ieplānotajam izdevumu pieaugumam atrasti vēl vairāk nekā 130 miljoni eiro jaunajām iniciatīvām. No šiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes nozare saņems 30 miljonus eiro, lauksaimniecības subsīdijām atrasti 35 miljoni, izglītībai - 10 miljoni, Iekšlietu ministrijas vajadzībām - 11 miljoni.
Kopumā nākamgad plānotas budžeta bāzes palielinājums par 250 miljoniem eiro, kā arī papildu 118,4 miljonus eiro varēs atvēlēt jaunajām politikas iniciatīvām.
Gatavojot 2015.gada budžeta projektu, valdība nolēma, ka budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
