Viņa norādīja, ka attiecīgā Finanšu ministrijas iniciatīva ir saskaņota ar Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, kā arī nozari.
Vīnam, raudzētiem spirta dzērieniem, kuros spirta saturs ir virs 6%, un dzirkstošiem raudzētiem dzērieniem, kā arī starpproduktiem ar spirta saturu līdz 15% akcīzes nodoklis no 1.jūlija tiktu palielināts par 9,3%, no nākamā gada 1.aprīļa par 5,7%, savukārt no 2017.gada - par 5,4%.
Savukārt nedzirkstošiem raudzētiem dzērieniem, kuru spirta saturs ir līdz 6%, akcīzes nodokli varētu samazināt par 45,3% no šā gada jūlija, savukārt no 2016.gada aprīļa un 2017.gada aprīļa palielināt par attiecīgi 5,7% un 5,4%.
Starpproduktiem, kuru spirta saturs ir virs 15% un zem 22%, akcīzes nodoklis no jūlija pieaugtu par 10,4% (no 2016.gada aprīļa un 2017.gada aprīļa attiecīgi par 5,5% un 6%). Spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem likmes kāpums no šā gada jūlija paredzēts par 1,7%, no 2016.gada aprīļa par 1,1%, bet no 2017.gada aprīļa - par 0,7%.
Savukārt alum akcīzes nodokļa likmi no jūlija iecerēts celt par 22,6%, no nākamā gada 1.aprīļa par 10,5%, bet no 2017.gada aprīļa - par 4,8%.
Aprēķināts, ka kopumā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem šā gada valsts budžetā dotu papildu 3,34 miljonus eiro, 2016.gadā 9,392 miljonus eiro, bet 2017.gadā - 10,221 miljonu eiro.
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka aicinājumu par akcīzes nodokļa likmes palielināšanu alkoholam izteikušas vairākas sabiedriskās organizācijas, piemēram, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Alus darītāju asociāciju. Pērnā gada decembrī, strādājot pie 2015.gada valsts budžeta, Nacionālā apvienība aicināja paaugstināt nodokļa likmi alkoholam, taču toreiz attiecīgā ideja neguva koalīcijas partneru atbalstu.
