Līdz laikam, kad ceļu no Tallinas līdz Rīgai varēs mērot nepilnās divās stundās un kad no Rīgas ar dzelzceļu būs iespējams sasniegt arī Rietumeiropas valstis, vēl jāgaida aptuveni desmit gadi, tomēr otrdien atbildīgajām ministrijām ir izdevies spert pirmo soli un pēc vairākkārtējas atlikšanas tomēr beidzot izveidot kopīgu Baltijas valstu uzņēmumu topošās dzelzceļa līnijas būvniecības.
Latvijas Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") norāda, ka lai gan iepriekš par projekta lietderību bijušas daudzas diskusijas, šobrīd tas Baltijai kļūst aizvien nozīmīgāks.
"Arī iekšpolitiski mums ir bijušas daudz diskusiju par šī projekta nozīmīgumu, vai tas ir vajadzīgs, pamatots, ko tas mūsu valstij dos un kāds ir tā pienesumu ekonomikai," uzrunā atzina Matīss.
Ministrs savā uzrunā arī teica, ka mainīgo ģeopolitisko apstākļu un ārpolitikā vērojamo dēļ Latvijai ir aizvien vairāk jādomā, kā saglabāt savas kā svarīgas tranzīta un transporta valsts lomu, un šo notikumu kontekstā uz "Rail Baltic 2" projekta nozīmi ir pamats raudzīties jau savādāk.
Foto: LETA
Jāmin, ka viens no būtiskākajiem šķēršļiem projekta virzībā bija Lietuvas nostāja par to, ka projekta maršrutam sevī ir jāietver arī galvaspilsēta Viļņa.
Tomēr Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs savā uzrunā solīja, ka Viļņas iekļaušana maršrutā projektam nāks par labu.
"Esmu ļoti pateicīgs saviem kolēģiem ministriem no Latvijas un Igaunijas par izpratni attiecībā pret to, cik Lietuvai ir nozīmīgi tas, lai projekts aptvertu arī Lietuvas galvaspilsētu Viļņu. Bez tam - izpēte liecina, ka iekļaujot "Rail Baltica" maršrutā arī Viļņu, no tā potenciāli ir iespējams gūt vēl lielāku labumu," teica Lietuvas pārstāvis.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām, un būvniecības darbus iecerēts uzsākt 2016.gadā.
