Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, viens no pēckrīzes Latvijas ekonomikas attīstības galvenajiem dzinuļiem bija uzņēmēju iespējas izmantot krietni lētāku darba spēku. Šādas priekšrocības ilgstoši nebūs iespējams noturēt. Gausā ekonomikas attīstība gan Eiropā, gan krīze Krievijas tirgū izvirza arī jaunas prasības uzņēmējiem – to ražotajai produkcijai, jābūt ar lielāku pievienoto vērtību, lai to varētu labāk pārdot. Tālab pieprasījums pēc eksakto zinātņu speciālistiem nākotnē būs ļoti augsts.
EM gan savā ziņojumā norāda, ka neraugoties uz jau paveikto izglītības sistēmas sakārtošanā, tuvākajā nākotnē Latvijā varētu trūkt 14 tūkstošu inženieru.
Savukārt pārprodukcija sociālo zinātņu speciālistu vidū pārsniegs 17 tūkstošus. Ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs uzsver, ka darbu šie cilvēki atradīs, tomēr zemāk apmaksātu: „Tomēr tie ir cilvēki ar augstāko izglītību, viņi atradīs darbu. Viņi strādās nevis savā kvalifikācijā, bet zemākā, piemēram, veikalos par pārdevējiem. Šādus piemērus var atrast jau šodien. Tur ir tā problēma.”
Pēc ministrijas ekspertu vērtējuma šādiem cilvēkiem valstij jānodrošina efektīvas mūžizglītības programmas. Tiesa, paši cilvēki vēl aizvien tās izmanto ļoti gausi.
Vāji sagatavoti ir arī jaunieši, kuri pēc skolas vēlas apgūt tehniskās zinātnes. „Protams, mēs redzam, ka vidējā izglītībā inženierzinātnē nepieciešamā matemātika, fizika, ķīmija ir ne tik labi sagatavota, kā nākas. Mēs paši veicam pirmā kursa studentu apmācību,” norāda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis.
Izglītības ministre Mārīte Seile gan uzsver, ka nevajag kāpt otrā grāvī un ražot tikai inženierus: „Var diskutēt, kas ir primārais - izglītība vai ekonomika? Abas tēmas ir sasaistītas. Starp augstāko izglītību ieguvušajiem bezdarbniekiem daudzi ir ar inženierzinātņu grādiem, kas apliecina, ka vienai nav piemērota izglītība, bet otrs – par darba vietām. Vai sagatavojot speciālistus, mēs nodrošināsim pietiekami daudz darba vietu? Es aicinātu raudzīties abos virzienos.”
Strauju uzrāvienu inženieru sagatavošanā esošā izglītības sistēma gan nevar nodrošināt, un arī pēc 2020.gada būs jūtams to trūkums. Tāpēc arvien skaļāk izskan aicinājumi ievest trūkstošos speciālistus no ārvalstīm.
„Ļoti šaurā lokā augsta līmeņa speciālistus. Tas gan ir uzdevums šādus grozījumus sagatavot. Es no savas puses vairākkārt esmu rosinājusi sākt pie šī jautājuma strādāt, tostarp pēdējā investīciju padomē un tas ir arī plānots tuvāko mēnešu darba kārtībā,” saka ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ja situācija nemainīsies un Latvijas darba tirgū nebūs pieejams lielāks skaits inženieru, pēc 2020.gada uz ekonomisko izrāvienu cerēt nav pamata. Izaugsmi aptuveni 2% līmenī balstīs iekšējais patēriņš. Tomēr, ja pārorientācija notiks laicīgi, Latvija ekonomiku balstīs inovatīva ražošana. Tad izaugsme būs straujāka – 4 līdz 5% apmērā gada laikā, dodot arī lielāku labklājību sabiedrībai kopumā.
