Reforma plāna saņemšanu apstiprinājis arī Eiroprupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.
BBC norāda, ka kopumā fiskālais ieguvums varētu būt vairāk nekā 12 miljardi eiro. Tā ir lielāka summa, nekā tā, kas bija aktuāla pirms pagājušajā nedēļā Grieķijā notikušā referenduma.
BBC, atsaucoties uz nenosauktiem avotiem, vēstīja, ka Alekša Cipra valdība esot piekāpusies "gandrīz visiem" kreditoru nosacījumiem. Savukārt aģentūra AFP publicējusi detalizētāku informāciju par 13 lapaspušu dokumentā izklāstītajiem priekšlikumiem.
Grieķija rosinājusi reformēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu, cerot palielināt ieņēmumus no tā par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Iecerēts noteikt vienotu PVN likmi 23% apmērā, iekļaujot tajā arī restorānus un ēdināšanas uzņēmumus, kuriem pašlaik likme ir 13%. Savukārt medicīnas precēm, grāmatām un teātrim likme būtu 6%.
Valdība ir ierosinājusi samazināt finansiālās priekšrocības Grieķijas salām, tostarp atceļot 30% PVN atlaides, kas bija noteiktas vairākus gadus. Pārmaiņas plānots jau šī gada oktobrī ieviest vispirms bagātākajās un visvairāk tūristu apmeklētajās salās, bet kopumā šim procesam jānoslēdzas nākamgad.
Uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi iecerēts no pašreizējiem 26% celt līdz 28%. Tāpat tiks celti nodokļi par luksusa precēm un ieviests televīzijas reklāmas nodoklis.
Pensionēšanās vecums varētu tikt celts līdz 67 gadiem vai 62 gadiem tiem cilvēkiem, kuri līdz 2022.gadam būs 40 gadus veikuši iemaksas. Atēnas arī sola izveidot būtiskus šķēršļus priekšlaicīgai pensijas saņemšanai.
Kā norāda atsevišķi komentētāji, šis punkts gan joprojām var izrādīties klupšanas akmens, jo grieķu puse nav piedāvājusi pensiju samazinājumus, uz ko uzstāj kreditori.
Sarukumu varētu piedzīvot aizsardzības budžets, ko varētu mazināt par 122 miljoniem eiro šogad un 200 miljoniem – 2016.gadā. Kreditori gan bija prasījuši mazinājumu par 400 miljoniem eiro.
Pašlaik Grieķija militārajām vajadzībām tērē aptuveni 2,4 procentus no IKP, turklāt šie izdevumi ir palielinājušies arī pēdējo gadu krīzes laikā.
Grieķija arī sola pilnveidot nodokļu iekasēšanas sistēmu, jo pašlaik izvairīšanās no nodokļiem ir milzīga problēma.
Tāpat arī tiks ieviesta ierēdņu novērtēšana un plānoti vairāki pasākumi, lai modernizētu publisko sektoru.
Grieķijas valdība plāno pārdot telekomunikācijas milža OTE atlikušās valsts akcijas un apņemas nodot privatizācijai Pirejas un Soloniku ostas ne vēlāk kā oktobrī.
Grieķija arī sola ierobežot savu valsts parādu, kas pašlaik ir 180% no IKP. Plašākas informācijas par šo gan nav.
Paredzams, ka Eiropas Komisija un visas ES dalībvalstis ar jauno reformu plānu varēs iepazīties, lai svētdien nu jau kārtējā samitā spriestu, uz kādiem nosacījumiem un vai vispār Grieķijai piešķirt jaunu aizdevumu. Dienu pirms tam - sestdien - par Grieķijas piedāvājumiem spriedīs arī eirozonas finanšu ministri.
Savukārt Grieķijas valdībai būs jāgūst atbalsts no valsts parlamenta - tam būs jādod savs jāvārds Grieķijas pusē.
Iepriekš avoti vēsta, ka Grieķija piedāvās reformēt nodokļu un pensiju sistēmu, kā arī solīs stiprināt un modernizēt valsts ekonomiku.
Ziņots, ka eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) trešdien saņēmis Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.
Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā.
Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.
