Viņa atzina, ka pašlaik Latvijas attīstības projekti ir pilnībā atkarīgi no ES fondiem, kuri pēc 2020.gada vairs nebūs pieejami, tāpēc jau tagad tiek domāts par ekonomikas attīstību pēc tam. Tāpēc sākts darbs pie EK pārliecināšanas.
Tomēr Latvijai arī būs jāpierāda, ka mēs spējam gudri un lietderīgi ieguldīt šos fondu līdzekļus, uzsvēra ministre.
Ministre pauda, ka līdz gada beigām varētu būt apstiprināti visi dokumenti, kas nepieciešami fondu apguvei šajā plānošanas periodā, bet darāmā vēl ir daudz, jo līdz šim ekonomikā ieplūda tikai aptuveni 170 miljoni eiro.
“Mēs zinām, cik atkarīgi esam no ES fondiem”, visi attīstības projekti – ceļi, ostas, un citi – tiek finansēti no Eiropas fondiem, nevis no nacionālā budžeta, tāpēc ir kritiski svarīgi, lai nauda pēc iespējas ātrāk nonāktu tautsaimniecībā, uzsvēra Reizniece–Ozola.
Viņa norādīja, ka pasaulē, īpaši Eiropā un eirozonā ekonomikas attīstās lēni un Latvija ir samērā izdevīgākā situācijā, jo ir pieejami ES fondi, bet tos vajadzētu izmantot ātrāk.
Šogad fondu apguve nebūs tik strauja, kā iepriekš plānots, bet “nākamais gads izskatās ļoti optimistisks, ceru, ka mūsu būvnieki un citas nozares izturēs”, sacīja ministre.
Jau vēstīts, ka gada vidū čaklākās ES fondu naudas apguvējas bija Zemkopības ministrija (ZM), Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija (TM).
Kavēšanās ar ES naudas apguvi nav vērojama tajās valsts pārvaldes iestādēs, kas bijušas visčaklākās ar ES fondu naudu saistīto normatīvo aktu izstrādē un virzībā. Un tās ir ZM, TM un Valsts kanceleja. ZM jau pērn izsludināja pieteikšanos 2014.-2020.gada ES fondu naudai.
2014.-2020.gada ES fondu naudas plānošanas periodā Latvijai pieejami 4,4 miljardi eiro.
