Lietuva ir paziņojusi, ka atpirks dabasgāzes apgādes uzņēmumu „Lietuvos Dujos” un „Amber grid” akcijas no to privātajiem akcionāriem - Krievijas „Gazprom” un Vācijas „E.ON”, bet tikmēr Latvijas premjere Laimdota Straujuma (V) pavēstījusi, ka Latvijai „E.ON” piedāvājums ir par dārgu.
Par enerģētiku atbildīgā Ekonomikas ministrija gan uzsver - šobrīd Latvijas tālāko rīcību komentēt nevar, tādējādi ļaujot noprast, ka sarunas ar „E.ON” varētu nebūt noslēgušās. „Nav tiešām pamata šobrīd komentēt. Pašlaik tikai ministru prezidente spēj attīstīt šo domu un pateikt, par kādu piedāvājumu ir runa. Līdzīgi kā uzņēmums „E.ON” ir atteicies sniegt aģentūrai „Reuters” jebkāda veida informāciju arī mēs nevaram sniegt nekādu informāciju. Galu galā, ja jautājums tiek skatīts valdības slēgtajā sēdē, tad droši vien tam ir kādi iemesli,” norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Savukārt komentējot Lietuvas rīcību, Spiridonovs atzīst, ka tā nav nekas neparasts, jo valstis daudzviet pakāpeniski cenšas atjaunot kontroli pār stratēģiski nozīmīgajiem uzņēmumiem. „Tā ir interesanta, jauna pieeja, ka no vispārīgas ekonomikas liberalizācijas teorijas valstis pāriet saprātīgā kontroles teorijā. Tie ir kādi stratēģiski uzņēmumi, kuri tiek tieši, pastarpināti, pilnībā vai daļēji kontrolēti no valsts puses,” skaidro Spiridonovs.
Vienlaikus ekspertu teiktais liecina, ka aizvien lielāku lomu jautājumos, kas skar dabasgāzes drošību, uzņemas Eiropas Savienība, un arī tai var būt ietekme uz Latvijas tālāko rīcību.
Kā savā uzrunā Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijai atklāja "Latvenergo" prezidents Āris Žīgurs, to lielā mērā ir veicinājis Krievijas un Ukrainas konflikts: „Pēdējos divus-trīs mēnešus Eiropas enerģētikas komisārs nemitīgi braukāja starp dažādām Eiropas valstīm, galvenokārt maršrutā Kijeva – Brisele un kādas starpniekpilsētas, kur mēģina vest sarunas gāzes piegādes, nomaksas jautājumiem saistībā ar Ukrainas-Krievijas izveidojušos ārkārtīgi smago krīzi. Tas vairs nav pārsteigums – diemžēl Eiropas ierēdņi un augstais komisārs pārliecinājušies, ka mūsu kolēģiem Ukrainā uzticēties nevar. Šobrīd ir nonākts tik tālu, ka Eiropas Komisija ir sapratusi, ka jākontrolē, jo diemžēl Ukraina šmaucas.”
Lietuva par savu gāzes apgādes uzņēmumu akciju atpirkšanu no E.ON maksā ievērojami mazāku summu, nekā prasīts Latvijai - aptuveni 121 miljonu eiro. Analoģisku summu plānots maksāt arī uzņēmuma „Gazprom”.
