Enerģētikas likuma grozījumiem 3.lasījumam kopumā ir iesniegti vairāk nekā 100 dažādu priekšlikumi, starp kuriem bijuši gan tirgus atvēršanu paātrinoši, gan novilcinoši ierosinājumi. Viens no strīdīgākajiem ierosinājumiem, kas ļautu jau tagad lielajiem gāzes patērētājiem Latvijā, proti, AS "Latvenergo", AS "Rīgas siltums" un AS "Daugavpils siltums" iegādāties gāzi no tirgotāja, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas, vai arī no cita tirgotāja Latvijā, kas nav "Latvijas gāze". Tiesa, pret šo priekšlikumu iebilda pat Sabiedrisko Pakalpojumu regulēšanas komisija un Ekonomikas ministrija, norādot, ka tas potenciāli Latvijai draudētu ar tiesvedību.
Šos grozījumus Saeimā iesniedza deputāte Lolita Čigāne. Viņasprāt, piemērot īpašo izņēmuma stāvokli, kas ļauj Latvijas tirgu turēt slēgtu nav pamata, jo darbu sācis Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, ļaujot arī Latvijai saņemt alternatīvas gāzes piegādes.
Čigānes priekšlikumu aicināja noraidīt Ekonomikas ministrija, skaidrojot, ka šādi tiktu pārkāpts “Latvijas gāzes” privatizācijas līgums ar uzņēmumam garantētajām ekskluzīvajām gāzes tirdzniecības tiesībām Latvijā līdz 2017.gadam. Tiesa šis līgums neliedz iespēju, izmantojot monopolista infrastruktūru tiešā veidā pirkt gāzi ārvalstīs.
Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka tas ir jānodrošina nevis ar grozījumiem Enerģētikas likumā, bet ar regulējumu par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Ekonomikas ministre Dana Reizniece Ozola vienlaikus arī uzsvēra, ka arī priekšlikuma noraidīšana neliedz iespēju patērētājiem cīnīties par iespēju iegādāties gāzi, piemēram, Lietuvā.
“Ja mēs neuzmanīgi kaut ko darīsim un ļausim “Latvijas gāzei” vērsties pret Latvijas valsti, dodot iemeslu to darīt, tad zaudētāji būs Latvijas patērētāji. Šobrīd, kas ir svarīgi – pieturēties pie likuma, panākt, lai “Latvenergo” vai kāds cits lielais iepircējs var pirkt gāzi no Lietuvas, kur tā ir lētāka nekā “Latvijas gāzes” piedāvājums,” skaidroja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.
Līdz ar to šāds darījums var notikt tikai, ja, piemēram, "Latvenergo" pērk gāzi ārpus Latvijas. Savukārt Latvijā vienkārši tiek izmantoti piekļuvi transporta infrastruktūrai.
Tieši "Latvenergo" arī līdz šim ir izteicis gatavību iegādāties gāzi no Lietuvas, taču "Latvijas Gāze" ir atteikusi tiesības izmantot savu infrastruktūru. Sabiedrisko pakalpojumu regulējumu komisija (SPRK) un EM gan norādīja, ka "Latvijas Gāze" atteikums ir bijis nepamatots.
"Latvenergo" no Lietuvas saņēma izdevīgāku gāzes cenas piedāvājumu nekā no Latvijas, jo par 1000 kubikmetriem ir jāmaksā par 10 eiro mazāk.
Savukārt “Latvijas Gāzes” vadītājs Aigars Kalvītis atzina, ka par strīdīgā priekšlikuma noraidīšanu nejūt gandarījumu, jo likumdevēji joprojām turpina meklēt iespējas, kā apiet “Latvijas Gāzei” piešķirtās monopola tiesības.
Kalvītis pauda, ka “vēlme nodrošināt trešās puses pieeju saglabājas”, un “Latvijas gāzes” pozīcija ir nemainīga – “mūsu akcionāriem 20 gadu garumā tika solīta ekskluzivitāte, ko arī ministre apstiprināja, un jebkura cita gāze tirgū to pārkāpj, tā kā interesanti notikumi vēl ir priekšā”.
Kopumā gan deputāti otrdien paspēja izskatīt tikai daļu no kopumā iesniegtajiem 64 likuma grozījumu priekšlikumu, un par vēl virkni grozījumu diskusijas iecerēts turpināt arī trešdien. Galīgajā lasījumā grozījumus likumdevēji plāno apstiprināt vēl pirms nākamās valdības izveides.
