Likumprojektu atbalstīja 61 deputāts, bet pret bija deviņi.
Finanšu ministrijas ieskatā jaunā kārtība būs vienkāršāka un panāks vienlīdzīgāku naudas pārdali un nabadzīgāko vietvaru ieņēmumi tuvināsies turīgākajām.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas būtība ir, ka bagātākās pilsētas un novadi iemaksā daļu savu ienākumu speciālā fondā, un tālāk šī nauda tiek sadalīta starp trūcīgākajām pašvaldībām.
Noteiktās formulas, pēc kurām tiks rēķinātas dotācijas trūcīgākajām pašvaldībām, īpaši bažīgus dara no Latgales ievēlētos Saeimas opozīcijas deputātus.
Frakcijas „No sirds Latvijai” deputāte Silvija Šimfa, kas ilgus gadus bijusi Latvijas Pašvaldību savienības padomniece, domā, ka zaudētājos būs kā turīgākās, tā arī trūcīgākās pašvaldības.
„Ir divi plānošanas reģioni, kuri šajā jaunajā plānošanas modelī patiešām reāli zaudē. Absurdi, ka lielākais zaudējums ir tieši visnabadzīgākajiem. Tie ir 6,11 miljoni. Otri zaudētāji ir Rīgas plānošanas reģiona novadi, kuri zaudēs 4,7 miljonus," saka Šimfa. "Mūsu pašvaldības nav bagātas: ne tās bagātās, ne tās nabagās. Arī tiem bagātajiem naudu vajag. Un, protams, arī viņiem tas būs sāpīgi - šie 4,7 miljoni. Bet Latgalei, kuru mēs cenšamies glābt ar visādām papildus programmām un dažādiem "iespricējumiem", ir absolūti nevalstiski un negudri izņemt no viņu pašu pamatieņēmumiem šo naudu," norāda Šimfa.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums, kurš bija vienīgais „reģionāļu” pārstāvis, kas vēlējās debatēt par šo pašvaldībām būtisko likumu, domā, ka īpaši nelabvēlīgs jaunais likums ir tieši pret Latgali.„Ja mēs visu laiku runājam par to, ka Latgale ir separātisma draudu ieskauts reģions, tad šis likums un šis priekšlikums - jo īpaši – parāda, ka ar separātismu nodarbojas valdība un bagātās pašvaldības," sacīja Viļums.
To, ka jaunajam modelim ir trūkumi, nenoliedz arī atsevišķi valdošās koalīcijas deputāti, piemēram, bijušais Latgales plānošanas reģiona vadītājs Aldis Adamovičs ("Vienotība"). Tomēr viņš paļaujoties uz Finanšu ministrijas solījumiem atrast citus veidus, kā palīdzēt trūcīgākajām pašvaldībām. „Šajā ziņā es varu teikt, ka viennozīmīgi divas pilsētas, kas ir attīstības virzītājas – Daugavpils un Rēzekne – krietni iegūs ar šo jauno likumu. Protams, ka mēs esam apsprieduši turpmākos soļus ar Finanšu ministriju, kā palīdzēt gan tiem pašiem Latgales novadiem, kas fiskālā ziņā būs zaudētāji, gan arī citiem novadiem Kurzemē. Tās būs atkal sarunas starp Latvijas Pašvaldību savienību un Finanšu ministriju," teica Adamovičs.
Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") pauda, ka finansējuma sadalījuma kritēriji ir kļuvuši mūsdienīgāki. To vidū ir demogrāfiskie rādītāji – iedzīvotāju skaits, pirmsskolas vecuma bērni, bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma - mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu.
Pieņemtais likums nosaka, ka pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiks rēķinātas pēc īpašas formulas. Tajā ir iekļauti vidējie vērtētie ieņēmumi uz vienu nosacīto iedzīvotāju, ko veido prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas noteikta valsts budžeta likumā.
Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu plānots saglabāt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros.
Finanšu izlīdzināšanas sistēmu, kas spēkā stāsies līdz ar 2016.gadā, aprēķinās Finanšu ministrija.
Pašvaldību izlīdzināšanas finansēšana ilgstoši ir bijusi politiķu un pašvaldības amatpersonu uzmanības centrā. Finanšu ministrija uzsvērusi, ka vēlas, lai pašvaldības pašas kļūtu saimnieciskākas un patstāvīgākas, savukārt pašvaldības iepriekš nāca klajā ar priekšlikumu, ka tās vietvaras, kas atrodas tālāk no Rīgas, varētu saņemt lielāku finansējumu. Nemierā iepriekš ar izlīdzināšanas finansējuma principiem bija Pierīgas pašvaldības.
Turīgākās Pierīgas vietvaras uzskata, ka jaunie kritēriji tām uzliks pārāk smagu slogu, jo kopējā katlā nāksies iemaksāt lielākas summas nekā līdz šim, tā atņemot iespēju attīstīties pašiem. Pašvaldību savienības vadība pat prognozē, ka jaunā kārtība radīs tik daudz problēmu, ka Saeimas deputātiem likumu nāksies atkal grozīt vēl šajā sasaukumā.
iskusijas par iespējamu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reformu notiek jau vairākus gadus. Sākotnēji jaunā modeļa izstrādāšanu bija uzņēmusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, bet pērnā gada nogalē pie sistēmas reformēšanas ķērās Finanšu ministrija. Saeima jauno likumu skatīja steidzamības kārtā.
