Latvijai jārestrukturizē saistības pret ERAB par «Parex»; jākompensē miljoniem eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Valdībai jāizlemj, kā restrukturizēt 2009.gadā uzņemtās 126,6 miljonu eiro lielas saistības pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par tās dalību „Parex” glābšanā. Valstij varētu nākties kompensēt vairākus desmitus miljonus eiro par ERAB ieguldījumu no „Parex” izdalītajā „sliktajā bankā” „Reverta”, kura cieš zaudējumus.

Eiropas Komisijas darba dokuments liecina, ka EK nobažījusies par Latvijas budžetu, jo valstij būs jāsamaksā „vienreizējo maksājumu, kas izriet no valsts garantijām par ERAB dalību „Parex” bankā,  un kas var palielināt budžeta deficītu par 0,4 procentpunktiem” līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta.  

„Valdībai ir jālemj par saistībām, kas iziriet no līgumiem ar ERAB, un šīs saistības ir jānokārto, bet, kā tas notiks, par to lems valdība par šo saistību restrukturizāciju,”  lsm.lv apliecināja Privatizācijas aģentūras pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Viņš norādīja, ka pašlaik notiek darbs pie saistību restrukturizācijas un plašākus komentārus PA nesniegs.

Sarunas ar ERAB par tās iespējamo iesaisti „Parex” pamatkapitālā uzsāktas jau 2008.gada 24.novembrī. ERAB piesaistīšana uzlaboja citu investoru, kreditoru un bankas klientu uzticību Latvijas finanšu sektoram kopumā un arī „Parex”, kas tolaik ļāva nepalielināt turpmākus valsts ieguldījumus bankā.

2009.gada 16.aprīlī starp VAS „Privatizācijas aģentūru” (PA), Latviju, ERAB un „Parex” tika noslēgts „Parex” akciju pirkuma līgums un „Parex” akcionāru līgums. Līgumi ar ERAB tika noslēgti, lai valsts, risinot finanšu sektora krīzi, iegūtu partneri, kuram uzticas bankas noguldītāji un klienti. Līgumu parakstīšanas brīdī vēl nebija izstrādāts „Parex” restrukturizācijas plāns, kas paredzētu izveidot AS „Citadele banka”.

Ņemot vērā „Citadeles” dibināšanu 2010.gada jūnijā, tika attiecīgi parakstīti jauni līgumi, kā arī pārjaunoti esošie līgumi.

ERAB, iesaistoties „Parex” krīzes risināšanā, izvirzītais nosacījums bija ERAB kā mazākuma akcionāra tiesību aizsardzība, tai skaitā tiesības ERAB izbeigt līdzdalību Latvijas banku kapitālā, pārdodot savas kapitāldaļas Privatizācijas aģentūrai. Šādas tiesības ir noteiktas akcionāru līgumos, kuri citā starpā paredz valsts garantijas ERAB ieguldījuma apmērā. 2009.gada 11.augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu 126,6 miljoniem eiro apmērā par Privatizācijas aģentūras saistībām pret ERAB.

Pēc valsts daļu pārdošanas „Citadeles” bankā ERAB paliek bankas akcionārs, un ERAB ieguldījums bankā saglabājas. Restrukturizējot saistības, būs jāvērtē „Citadeles” akcijas vērtība un „Reverta” zaudējumi, lai atbrīvotu valsts budžetu no saistībām un noteiktu ERAB izmaksājamo kompensāciju.

Privatizācijas aģentūras auditētajos finanšu pārskatos ir atspoguļoti atvasinātie finanšu instrumenti, kas izriet no akcionāru un akciju pirkuma līgumiem starp Privatizācijas aģentūru, Latviju, ERAB, „Citadeli” un AS „Reverta”. Šo finanšu instrumentu iespējamā patiesā vērtība uz 31.12.2013 bija negatīva: – 72,6 miljonu eiro apmērā. ERAB ieguldījums „Citadeles” un „Revertas” pamatkapitālā kopā ir 93 miljoni eiro un ERAB pieder 25%+1 „Citadeles” akciju un 12,74% „Revertas” akciju.

Jau ziņots, ka valdības atbalstītā bankas pārdošanas līguma nosacījumi paredz, ka "Ripplewood Holdings" bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem. Latvijas valdība akceptēja ASV fonda "Ripplewood Holdings" izteikto bankas "Citadele" iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka 25% bankas "Citadele" akciju iegādāsies "Ripplewood Holdings", 50% iegūs patlaban publiski nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti