Tikmēr Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Martins Šulcs sestdien ticies ar Beļģijas Valonijas reģiona līderi, lai censtos to pārliecināt mainīt viedokli par CETA līguma bloķēšanu. Šulcs arī izteicies, ka brīvā tirdzniecības līgums ir nonācis izšķirošā posmā, saglabājot cerību, ka to tomēr izdosies parakstīt noteiktajā laikā.
Kanādas ministre: ES nav gatava CETA
Vienošanās par tirdzniecības līgumu starp ES un Kanādu, kurai bija nepieciešami septiņi sarežģītu sarunu gadi, draud izslīdēt no rokām tikai nedēļu pirms plānotās oficiālās parakstīšanas. Nedaudz vairāk kā trīs miljonu cilvēku apdzīvotā Valonijas reģiona politiķi joprojām atsakās to apstiprināt.
Beļģijā ietilpstošā Valonijas reģiona līdera Pola Manjetes lēmums neatbalstīt ES brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu ir nostādījis visu ES visai sarežģītā situācijā. Tā kā šis līgums ir jāatbalsta visām Beļģijas karalistes reģionālajām valdībām, bez Valonijas piekrišanas tas nav iespējams. Savukārt bez Beļģijas piekrišanas līgumu nav iespējams apstiprināt ES līmenī.
Valonijas premjerministrs bija pieprasījis tiešas sarunas ar Otavas pārstāvjiem, kuri, viņaprāt, ir izrādījuši daudz lielāku fleksibilitāti nekā ES. Taču arī Manjetes sarunas ar Kanādas tirdzniecības ministri Kristiju Frīlendu nav sniegušas gaidītos rezultātus.
Frīlenda, pametot tikšanos, norādījusi, ka šīs ir beigas un diskusiju izgāšanās, paužot vilšanos par garām palaisto iespēju.
Turklāt Frīlenda paziņojusi, ka nevaino tik daudz Valonijas valdību, kā ES kopumā, paziņojot, ka bloks nav gatavs šāda līguma parakstīšanai ne ar Kanādu, ne kādu citu valsti.
Taču jebkurā gadījumā bumba pašlaik esot Eiropas pusē un Eiropas uzdevums ir pabeigt iesākto darbu.
Iesaistās Eiroparlamenta līderis
Mēģinājumos panākt vienošanos ar Valoniju sestdien iesaistījās arī EP priekšsēdētājs Šulcs, kurš tikās gan ar Kanādas tirdzniecības ministri, gan ar Polu Manjeti.
Šulcs atzinis, ka no kanādiešu puses diskusijas ir noslēgušās un tagad ir atlikušas domstarpības tikai ES iekšienē, vienlaicīgi paužot pārliecību, ka nav tādas problēmas, ko nebūtu iespējams atrisināt
Tieši tāpēc viņš esot optimistiski noskaņots un sākotnēji noteiktais datums CETA līguma parakstīšanai – 27.oktobris – joprojām paliek spēkā.
Manjete uzskata, ka pašlaik netiek sniegtas pietiekamas garantijas, lai nodrošinātu to, ka pēc līguma stāšanās spēkā necietīs viņa reģions, kas tā jau ir viens no nabadzīgākajiem Rietumeiropā un ES kopumā.
No savas puses Manjete paudis gandarījumu, ka tieši Eiropas pilsoņu ievēlētais EP ir uzņēmies iniciatīvu risinājuma meklēšanā. Pēc premjera vārdiem, viņa mērķis nebūt nav radīt problēmas, bet gan panākt, lai lietas virzītos tādā virzienā, kurā līgumi aizsargātu sociālos, sabiedriskā sektora un vides jautājumus.
Juridiskā līmenī tas ļautu izstrādāt garantijas, kas kļūtu par rītdienas standartu un ko ES aizstāvētu turpmākajās divpusējās sarunās. Tieši tāpēc esot vērts nedaudz pagaidīt, lai parlamentārās procedūras novestu līdz galam.
Pēc Valonijas premjera vārdiem, joprojām ir vieta diskusijām, taču tam ir nepieciešams laiks – tie neesot mēneši, bet arī dažās dienās to sasniegt esot grūti.
Sarežģīs sarunas ar citiem
Kā norāda vairums analītiķu, nespēja parakstīt brīvās tirdzniecības līgumus ar Kanādu noteikti sarežģīs sarunas arī ar ASV, Indiju vai Japānu par līdzīgiem līgumiem.
Šāda kavēšanās noteikti atstās arī nenovēršamu kaitējumu turpmākajai ES tirdzniecības politikai. Taču, iespējams, ka vissarežģītākajā situācijā varētu būt nonākusi Lielbritānija.
"Brexit" gadījumā arī tai nāksies noslēgt jaunu brīvās tirdzniecības līgumu ar ES un var prognozēt, ka atsevišķu valstu vai reģionu pretestība būs tikpat stingra.
Taču, kā norāda BBC, Lielbritānijas tirgus daudzām Eiropas valstīm ir daudz nozīmīgāks par Kanādu, tāpēc arī zaudējumi no šāda līguma nenoslēgšanas varētu būt daudz lielāki. Taču, no otras puses, Lielbritānijai paveras iespējas vieglāk noslēgt jaunus tirdzniecības līgumus ar valstīm ārpus ES, uz ko Londona ļoti cer, veidojot savu jauno tirdzniecības politiku
Tiesa, piemēram, virkneĀzijas valstu ir paziņojušas, ka Lielbritānija viena pati tomēr nebūs tik pievilcīgs sadarbības partneris kā visa ES.
Divpusējais tirdzniecības līgums CETA paredz likvidēt 98% no visiem līdzšinējiem tarifiem.
Kā uzskata tā atbalstītāji – tas palielinātu tirdzniecību starp ES un Kanādu vismaz par vienu piektdaļu un ik gadu sniegtu aptuveni pusmiljardu eiro lielus ietaupījumus produktu eksportētājiem.
Tikmēr līguma kritiķi norāda, ka tā dēļ varētu samazināties preču kvalitātes un vides aizsardzības standarti, kā arī bažījas, ka līgums tiks noslēgts lielo starptautisko korporāciju interesēs.
