Viņa paskaidroja, ka kravu kritums Latvijā jau šobrīd ir vērtējams kā dramatisks. Taču, ja Krievija, kā to solījusi, kravu tranzītu pilnībā varētu pārtraukt līdz 2018.gadam, tad situācija var kļūt vēl kritiskāka.
Tādējādi „novembrī mums ir vienīgā iespēja parādīt savu izcilo piedāvājumu”, norādīja Antāne.
Šis piedāvājums ir jāizsaka Ķīnai, liekot tai izvēlēties Latviju par savu sadarbības partneri nākotnē.
Viņa pieļāva, ka Latvijas valsts institūcijām kopā ar Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu jau ir piedāvājums Ķīnai, taču uzņēmēji to nav redzējuši. Bet piedāvājumu nevar izstrādāt bez uzņēmēju līdzdalības, jo viņu rīcībā ir infrastruktūra un nevar izveidot piedāvājumu, ja nav zināmi uzņēmēju nosacījumi, piemēram, maksa par stividoru pakalpojumiem.
Latvijai ir svarīgi iesaistīties Ķīnas Zīda ceļā. „Mums ir jābūt. Mēs ļoti ceram būs šajā Zīda ceļā, lai mēs nonāktu tranzīta izolācijā (..) Baltijas valstīm ir unikāla jūras izeja uz Skandināvijas un Krievijas tirgu,” viņa norādīja, piebilstot, ka Latvija nedrīkst zaudēt tranzīta tirgū, kā tā savulaik zaudēja Lietuvai Baltkrievijas minerālmēslu kravas, kā arī metalurģijas kravas.
Ziņots, ka „Latvijas Dzelzceļa” (LDz) vadītājs Edvīns Bērziņš trešdien, 14.septembrī apstiprināja, ka Krievija plāno kravas vairs nevest caur Latviju, sākot no 2018.gada. Taču LDZ esot sācis sarunas ar citām valstīm un to uzņēmumiem par tranzīta kravu laišanu caur Latviju. Tiesa, ekonomisti iepriekš atturīgi izteikušies par Latvijas iespējām kļūt par Ķīnas jaunā Zīda ceļa sastāvdaļu.
