Pēc viņa sacītā, lai arī ceļu būves sezona jau ir pusē, vesela virkne darbu ir iestrēguši. Tam ir divi iemesli - pirmais saistīts ar "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) izvirzītajām striktajām prasībām uzņēmumiem attiecībā uz kvalitātes standartiem.
"Bet no otras puses tirgū tā konkurence pieaug un pastāvīgi tirgū nāk iekšā uzņēmumi, kas ar krāpnieciskām metodēm mēģina izkrāpt tos pasūtījumus," teica Bērziņš. Viņš gan atturējās nosaukt šos uzņēmumus, taču norādīja, ka tie esot ne tikai no Latvijas, bet arī no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Somijas.
"Es pat gribu teikt, ka mēs esam nopietnas starptautiskas krāpnieciskās shēmas priekšvakarā, kur trīs dažādas valstis ir sanākušas kopā un kopīgiem spēkiem mēģina... Viens 40 miljonu eiro darbos paņemt sev, izkrāpjot un nepildot tās kvalitātes prasības, kādas ir nodefinētas," teica Bērziņš.
Viņš paskaidroja, ka šie iespējami krāpnieciskie uzņēmumi mēģina piedāvāt lētākus pakalpojumus, nenodrošinot izvirzīto prasību izpildi. "Ja kāds ienāk, sāk dempingot ar zemām cenām, un mēs redzam, ka tas ir tāpēc, ka negrasās pildīt tās prasības. Viņš kaut kā mēģinās nokārtot. Nu tad ir sašutums," noteica Bērziņš, atzīstot - papīri ir kārtībā un formāli nav pamata apšaubīt akreditētās sertificētās institūcijas atzinumu.
Piemēram, kādai asfaltbetona rūpnīcai, kas norādīta kā darbu veicēja, nav ne laboratorijas, ne personāla, ne kvalitātes kontroles sistēmas. Tādas izveidei saskaņā ar esošo pieredzi nepieciešams vismaz gads.
Kāds Somijas uzņēmums, kas Latvijā darbojas sertificēšanas jomā, pēc Bērziņa domām, "absolūti formāli piegājis lietām. Tas skatās sagatavotos papīrus kaut kādus, bet neviens nepaskatās, vai zem šiem papīriem ir reāls segums apakšā - vai ir tās laboratorijas, vai ir tie cilvēki, vai ir tās kvalitātes kontroles sistēmas, vai tiek pildīts Latvijas valsts standarts."
Viņš atzina, ka LVC šaubas par divu asfalta rūpnīcu atbilstību prasībām, ir pamatotas.
Jautāts, vai biedrība par šīm aizdomām ir vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs, Bērziņš atzina, ka LVC to darījusi "nosacīti", taču ar vēstulēm Ekonomikas ministrijā (EM) esot vērsušies LVC. EM ir atbildīgā iestāde par sertifikācijas iestādēm, kam dotas tiesības novērtēt darbus. Tāpat LVC esot vērsusies pie atbildīgajām iestādēm Somijā.
