Nebūtu jāpārspīlē Lielbritānijas nozīme un ietekme uz ES budžetu, jo šī valsts ir ne tikai apjomīgs ES budžeta donors, bet arī līdzekļu saņēmējs. Zīmīgi, ka savulaik kohēzijas politika ES tika izveidota, ņemot vērā tieši Lielbritānijas vajadzības. Tā Latvijā aizvien biežāk izskanošās bažas komentē eksperti Briselē.
Eksperti uzsver – lai gan visi lēmumi par ES finanšu plānošanas periodu vēl tikai tiks pieņemti nākamajos gados, jau visai droši var teikt, ka kopumā lielākā daļa no ES budžeta prioritātēm saglabāsies un attiecīgi tām joprojām tiks piešķirti arī apjomīgi līdzekļi.
Jārēķinās vienīgi ar to, ka var tikt pārskatīti naudas piešķiršanas principi. Pilnīgi droši saglabāsies jau šajā periodā ieviestais princips, ka līdzekļi tiek piešķirti projektiem ar pārliecinošu sociālekonomisko efektu.
Līdz ar to visai droši, ka vairs neatgriezīsies tie laiki, kad par Eiropas naudu tika būvēti parki un strūklakas nelielās un nomaļās pašvaldībās.
Turklāt atbildīgās institūcijas ir secinājušas, ka aizdevumi dod ievērojami pārliecinošāku efektu.
Tāpēc biežāk nekā līdz šim ES līdzekļi varētu tikt piešķirti aizdevumu un finanšu instrumentu veidā un retāk grantu veidā.
Latvijai ne mazāk nozīmīgs ir ekspertu neoficiāli sniegtais novērtējums, ka pat par spīti gausumam, apgūstot Eiropas Savienības fondus, esam starp pozitīvajiem piemēriem. Atzinīgu vērtējumu ir ieguvusi mūsu atbildīgo institūciju veiktā uzraudzība un precīzi definēti projektu apstiprināšanas principi.
Kā uzsver avoti Briselē, tas ļauj cerēt, ka arī Latvija nākotnē varētu būt starp valstīm, kurai Eiropas struktūrfondu jautājumā tiks piemērota mazāk stingra uzraudzība.
Tiesa, šobrīd Latvijas nosacīti pozitīvajā stāstā ir arī viena satraucoša epizode – nu jau par gadu iekavētais dzelzceļa elektrifikācijas projekts. Avoti Briselē brīdina, ka tikai tad, ja visi nepieciešamie lēmumi Latvijā tiks pieņemti līdz šī gada beigām, Latvijai vēl saglabājas cerības saņemt visu paredzēto atbalstu projektu pilnā apjomā.
Jau iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) atklāja, ka Latvija vēlētos saņemt ES fondu finansējumu arī pēc pašreizējā ES fondu plānošanas perioda beigām 2020.gadā, tāpēc pašlaik notiek neformālas sarunas ar citām ES valstīm un sabiedroto meklēšana.
