Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Lauri Madžuli

Rīta Panorāma

Intervija ar režisoriem Uģi Olte un Mortenu Traviku

Intervija ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu

Ašeradens: Nodokļu reforma palielinās budžetu deficītu līdz gandrīz 2% no IKP

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ieviešot Finanšu ministrijas (FM) iecerēto nodokļu reformu, sākumā Latvijas budžeta deficīts pieaugs līdz aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un Latvijai būs jāpierāda Eiropas Komisijai (EK), ka reforma ir nepieciešama un deficīts ir pieļaujams, intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).

Ašeradens atzina, ka līdz šim Latvija bija Eiropas paraugvalsts fiskālās disciplīnas ziņā, bet reformas dēļ deficīts pieaugs.

Ministrs sacīja, ka tas noteikti būs lielākas par 1%, kāds tas bija līdz šim. Ministrs lēsa, ka deficīts varētu pieaugt līdz gandrīz 2%, bet “mēs neiesim uz disciplīnas pārkāpumiem”, un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (Zaļo un Zemnieku savienībai) būs jāpārliecina EK, ka tas ir nepieciešams.  

Ašeradens arī sacīja, ka reformas rezultātā deficītu vajadzētu “līdzsvarot trīs gadu laikā”.

FM pārstāvis Aleksis Jarockis portālam Lsm.lv norādīja, ka pašlaik ministrija strādā pie finanšu izaugsmes un stabilitātes pakta, plānojot, ka budžeta deficīts būs 1,4% no IKP.

Latvijai saskaņā ar paktu ir saistošs noteikums, ka deficīts nevar pārsniegt 1% no IKP, taču veselības aprūpes reformai nepieciešams papildu finansējums.

Tāpēc Eiropas Komisijai (EK) lūgs atrunu, ka šīs reformas dēļ deficīts var būt nedaudz lielāks. Ja EK piekritīs, tad pēc FM plāniem tas varētu būt 1,4%.

Iepriekš Latvijas Banka, kas vienmēr stingri uzstāja uz fiskālo disciplīnu un kritizēja budžeta deficītu, tagad atzina - reformas dēļ pieļaujams lielāks fiskālais deficīts, kas varētu pieaug līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Šogad budžeta deficīts plānots 1,1% apmērā no IKP jeb par 0,2% lielāks nekā iepriekšējā gadā.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

Eksperti norāda, ka šādas izmaiņas īstermiņā mazinās budžeta ieņēmumus, taču to var segt netiešie ieguvumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti