Sola cīņu pret naudas atmazgāšanu
Lai arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība turpina noliegt pieņēmumus, ka Latvijas komercbankas kļuvušas par naudas atmazgāšanas „paradīzi”, šogad komisija sola pievērst pastiprinātu uzmanību tieši cīņai pret netīrās naudas atmazgāšanu. To ceturtdien, 18.februārī, notikušajā preses konferencē pavēstīja Pēters Putniņš, kuru Saeima pagājušajā nedēļā apstiprināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja amatā.
„Kā pirmais katalizators mums būs pavasara beigās noslēgtais nerezidentu banku audits, kuru veiks trīs mūsu izvēlētas amerikāņu audita kompānijas," sacīja Putniņš. "Pēc šiem rezultātiem mēs varēsim izdarīt ļoti daudzus secinājumus un pēc gada mēs par šo varēsim runāt jau kā par notikušu faktu. Tiks pārbaudīts faktiski viss tas kopums bankā, sākot no politikām līdz lēmumu pieņemšanas ķēdēm un klientu failiem bankās. Tātad – viss, kas ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu," norādīja FKTK vadītājs.
Trīs minētās auditorkompānijas ir „Navigant Consulting", "Promontory" un "Exiger”, kas, pēc Putniņa teiktā, specializējas tieši banku auditēšanā. Auditoru secinājumi varētu būt zināmi šā gada maijā vai jūnijā un tie tiks izmantoti, lai pilnveidotu banku uzraudzību. „Komisija turpinās darbu, lai uzlabotu normatīvo regulējumu – gan mūsu pašu vadlīnijas, gan, nepieciešamības gadījumā arī likuma grozījumi varētu nākt klāt. Arī paša uzraudzības procesa pilnveide ir paredzēta. Mēs noteikti pārskatīsim un aktivizēsim savu rīcību, nodalot gan klātienes, gan neklātienes pārbaudes, gan arī sāksim darbu pie analītiskā dienesta izveides," sola Putniņš.
Tieši nerezidentu naudas lielais īpatsvaru jau ilgstoši par riska faktoru atzinuši dažādi starptautiskie eksperti, tostarp kredītreitingu kompānijas. Ņemot vērā ekonomisko situāciju Krievijā, zināmas bažas par nerezidentu apkalpošanas biznesa ēnas pusēm patlaban izjūt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kuras apkoptā informācija liecina, ka jau pērn bijusi vērojama nerezidentu kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanās un vērā ņemami pieaudzis restrukturizēto kredītu īpatsvars. „Mēs nesagaidām nerezidentu noguldījumu atlikuma pieaugumu, kā arī mēs vērtējam, ka varētu pasliktināties nerezidentu aizņēmēju maksātspēja un līdz ar to arī nerezidentu kredītportfeļa kvalitāte varētu pasliktināties," sacīja padomes locekle Ludmila Vojevoda.
Vienlaikus gan komisijas amatpersonas turpina uzsvērt, ka, ņemot vērā nerezidentus apkalpojošajām bankām izvirzītās prasības, bažām par šo banku stabilitāti neesot pamata.
Pie reputācijas celšanas gatava strādāt arī Latvijas Komercbanku asociācija. "Pašregulācijas modeļi ir dažādi – tajā skaitā ir pašregulācija, kas paredz gan monetārus sodus, gan līdz pat izslēgšanai no asociācijas (..) Tā ir konkrēta diskusija pie kuras mēs šogad strādāsim," stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.
Bankas varētu atsākt aktīvāku kreditēšanu
Pēc iepriekšējos gados piedzīvotās piesardzīgās kreditēšanas šogad bankas varētu atsākt audzēt tās apjomu. Tā, izvērtējot pagājušo gadu un prognozējot šo gadu banku biznesā, prognozēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.
Iepriekšējos gados banku peļņu veicinājusi darbības optimizācija Latvijas tirgū. Šīs iespējas tagad ir izsmeltas, tāpēc bankām jāatgriežas pie kreditēšanas. To veicinot ekonomikas attīstība, iedzīvotāju ienākumu kāpums, nepieciešamība apgūt ES fondus, kā arī kopējā kredītportfeļa uzlabošanās.
"Tās ir gatavas sniegt kredītus.Bankas ir labi kapitalizētas, ar pietiekošu likviditāti. Kad piedāvājums, un pieprasījums saiet kopā. Kas attiecas uz uzņēmējdarbību lūzuma punkts notiks ātrāk, bet, kas attiecas uz mājsaimniecībām, tad es prognozēju, ka gada beigās būs lūzuma punkts," sacīja Vojevoda.
FKTK apkopotā informācija liecina, ka Latvijā strādājošās bankas pērn nopelnījušas kopumā 416 miljonus eiro, kas ir apmēram par 105 miljoniem vairāk nekā 2014.gadā. Pārskata gada laikā pelnītspēja uzlabojās un banku sektora kapitāla atdeves rādītājs decembra beigās sasniedza 12,5%.
Atbilstoši FKTK datiem peļņas pieaugumu bankām nodrošinājuši ienākumi no ieguldījumiem vērtspapīros un tirdzniecības ar valūtu.
Pagājušais gads bijis lūzuma punkts attiecībā uz kreditēšanu. Kopš krīzes sākuma bija vērojama kredītportfeļa samazināšanās, proti, kredītos tika atmaksāts vairāk, nekā tika izsniegts no bankām. Savukārt pērn noticis lūzums, un redzams neliels pieaugums.
Tendences kreditēšanā gan tiek vērtētas neviennozīmīgi. Kopējais mājsaimniecību kredītportfelis pērn par 4% ir samazinājies, bet patēriņa kredītu apjoms pieaudzis. Lai gan 2015.gadā sākta pirmā mājokļa iegādes programma, kurā bankas izsniegušas kredītos 68 miljonus eiro, tomēr hipotekāro kredītu apjoms kopumā sarucis.
2015.gadā rezidentu noguldījumu atlikums kopumā palielinājās par 110 miljoniem eiro jeb 1% un sasniedza 10,8 miljardus eiro. Rezidentu noguldījumu pieaugumu būtiski negatīvi ietekmēja valdības noguldījumu sarukums par 745 miljoniem eiro, tikmēr nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu atlikums pieauga attiecīgi par 10,3% un 6,4%.
