Strīdus par tiesībām šaut pavasarī putnus Maltā izšķirs referendums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Sestdien Maltas iedzīvotāji nacionālā referendumā izlems, vai valstī turpmāk atļaut pavasara putnu medības. Šobrīd Malta ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā putnu medības pavasarī atļautas sporta un rekreācijas vārdā. Malta nepakļaujas Savvaļas putnu aizsardzības direktīvai, kas medības aizliedz, jo pavasarī putni grasās ligzdot un pēc ziemas pārlidojuma ir mazā skaitā. Par spīti tiesvedībai ES Tiesā, valdība sezonu nav slēgusi, ieviešot atkāpi no likuma. Tagad referendumu sasaukuši iedzīvotāji, savācot 10% balstiesīgo parakstu.

Nogalina tikai trofeju dēļ

Maltas Dabas vēstures muzeja aizkulisēs, bijušās kapelas telpā izvietoti milzīgi pārvietojami metāla plaukti. Tajos glabājas aptuveni 5000 putnu izbāzeņu, kas dažos pēdējos gados konfiscēti no privātām kolekcijām. Rindām plauktos salikti vienādi putni – it īpaši daudz ir krāsaino bišu dzeņu, pupuķu, divi plaukti tikai ar niedru lijām. Agrāk izbāzeņus sadedzināja, stāsta muzeja galvenais kurators Džons Bordžs. Te viņš izrāda jūras putnu plauktus.

„Te var redzēt to dažādību, cik atšķirīgu izmēru putnus mums atved. Lūk, mūsu ligzdojošie putni – dzeltenknābja un Vidusjūras vētrasputns, vētrasburātājs. Dūkuri – cekuldūkuris, melnkakla, mazais. Pelikāns, tur augšā pat divi Āfrikas pingvīni,” klāsta Bordžs.

Absolūts vairākums putnu šeit nāk no pašas Maltas un ir nelegāli nomedīti. Kolekciju papildina ap 1000 jaunu putnu gadā. “Salīdzinot ar citiem dabas vēstures muzejiem Eiropā, šī ir ļoti maza kolekcija. Bet tā ir citāda, jo tagad šie putni tiek ņemti no dabas. Tā ir svaiga kolekcija, nevis kā citur Eiropā – vēsturiska kolekcija, ko veidojuši ievērojami 18. un 19. gadsimta ornitologi.

Šie putni ir nogalināti privātām kolekcijām bez jebkāda zinātniska mērķa. Tās ir tikai trofejas,” saka Bordžs.

Jo lielāks un krāsaināks putns, jo lielākas briesmas

Šī vieta labi raksturo Maltas medniecību - putnus te šauj trofejām un sportam. Divreiz gadā pār Maltu lido Eiropas migrējošie putni, un medības ir sena tradīcija.

Agrāk sauktas par Dieva dāvanu nabagiem, tās gadu gaitā mainījušās no pārtikas avota par pretrunīgu hobiju.

Starp 400 000 iedzīvotāju te ir 10 000 reģistrētu mednieku - vislielākais blīvums Eiropā. Šajā klinšainajā Vidusjūras salā vienīgie medījamie dzīvnieki ir zaķi un putni. Šobrīd pavasara putnu medību sezona ir atvērta 20 dienas un tikai divām sugām. Kopumā drīkst nošaut 11 000 ūbeļu un 5000 paipalu - kautrīgu, raibumainu vistveidīgo, kam patīk uzturēties garā zālē. Nevalstiskās organizācijas gadiem cīnījušās pret legālām pavasara medībām, jo to aizsegā tiek nomedīti daudzi aizsargājami putni.

Nikolass Barbara strādā putnu aizsardzības organizācijā “BirdLife Malta” un vada monitoringa nometnes, lai vērotu migrācijas sezonas un ziņotu par medību pārkāpumiem. “Ir redzama liela atšķirība starp atvērtu un slēgtu medību sezonu. Iztiesāšanas laikā 2008. un 2009. gadā Eiropas tiesa aizliedza Maltai atvērt sezonu un mēs saņēmām ievērojami mazāk ievainotu putnu,” stāsta Barbara.

Viņš norāda, ka šai laikā Maltā pirmo reizi pēc daudziem gadiem sāka ligzdot vairākas sugas, piemēram, lauku piekūns.

“Plēsējputni ir visbiežākie medību upuri. Niedru lijas, ķīķi, lauku piekūni, retāk ērgļi, zivju ērgļi. Jo lielāks, krāsaināks un retāks putns, jo lielāks ir pieprasījums pēc tā kolekcijām. Ja redzam baltos vai melnos stārķus, iestājas trauksme,” klāsta Barbara.

Monitoringa nometņu laikā nofilmēti neskaitāmi pierādījumi aizsargātu putnu medīšanai.

Uzbrūk arī putnu aizstāvjiem; četri policisti pieskata vienu flamingu

Mednieki uzsver, ka nelikumību dēļ nebūtu jāslēdz īsā pavasara sezona ar stingrām kvotām. Tieši tā notika pērnā rudenī, kad viens otram sekoja aizsargājamu putnu šaušanas gadījumi. Tādēļ valdība nolēma īslaicīgi slēgt sezonu. Tam sekoja protesti un vardarbīgi uzbrukumi putnu vērotājiem.

Agresija un vandalisms te nav jaunums - dedzinātas ornitologu mašīnas, dabas rezervātos nozāģēti koki un iepludināta motoreļļa.

Kādā filmā, ko veidojusi Savienība pret cietsirdīgiem sporta veidiem, redzams, kā mednieku asociācijas vadītājs Marks Misfuds Boniči izsakās par likumpārkāpējiem. “Šiem cilvēkiem nevajadzētu atļaut medīt. Viņi ir mazākumā un viņu dēļ cieš vairākums mednieku, kas pakļaujas likumam. Mēs strādājam pie tā, lai izskaustu nelikumības, jo tā jau vairs nav uzskatāma par medniecību,” saka Boniči.

Līdzīgi domā arī organizācijas “Inspire” pārstāvis Marks Sultana. “Viņi paši "iešāvuši sev kājā”, jo nerīkojās”, tā saka medību pretinieku kampaņas runasvīrs Sultana.

“Es domāju, ka ikviena mednieka lielākā atbildība ir nodrošināt, lai viņu vidū nebūtu likumpārkāpēju. Šī ir maza valsts, visi viens otru pazīst un zina, kurš nošāvis balto stārķi un kurš nošāvis pundurērgli. Tomēr neviens par pārkāpumiem neziņo, jo baidās. Mūsu kampaņu apvaino par to, ka liekam visus medniekus vienā maisā. Esmu pārliecināts, ka jebkurš mednieks, kam ir iespēja nošaut aizsargātu putnu un netikt pieķertam, izmantotu izdevību,” uzsver Sultana.

Viņš paskaidro, ka policijas resursi nav pietiekami, lai kontrolētu 10 000 mednieku. Policija ne vienmēr ir objektīva, jo bieži iesaistīts interešu konflikts. Tomēr situācija uzlabojas. “Tieši šobrīd mūsu valstī ir atlidojis sārtais flamings. Lai neviens to nenošautu, putns ir jāpieskata.

Pēdējās dienas flamingu novēro četri pieci policisti kopā ar “BirdLife Malta” brīvprātīgajiem. Žēl, ka tā jātērē resursi, bet tas pierāda, ka valdība apzinās - ir cilvēki, kas citādi šo putnu nošaus,” saka Sultana.

Medību atbalstītāji: Medības Maltā neietekmē citas valstis

Attiecībā uz medījamām sugām pavasara medību atbalstītāji norāda, ka medības Maltā neietekmē citas valstis. Pirmkārt, Malta ir nenozīmīgs migrācijas ceļš starp Eiropu un Āfriku, otrkārt, kvotas ir nelielas. Barbara uzsver, ka abu sugu skaits Eiropā šobrīd ir vēsturiski viszemākais. Ūbeļu skaits pēdējo 30 gadu laikā samazināsies par 80%, un medības ir svarīgs papildus faktors.

Foto: Nature Picture Library

“Ūbeļu gredzenošanas dati pierāda, ka Malta ir saistīta ar, piemēram, Poliju un Vāciju. Vācijā ūbeles ir sarkanajā sarakstā un nedrīkst medīt pat rudenī. Pastāv liela iespējamība, ka ievērojama proporcija ūbeļu nāk tieši no Vācijas,” atzīmē Barbara. “Kvotu aprēķini ir balstīti pieņēmumos. Līdz šim skaitlim - 11 000 ūbeļu - nonāca, pieņemot, ka gandrīz puse Eiropas ūbeļu migrē pār Maltu. Tas ir pārspīlējums. Tātad, pa ja tiktu ievērotas kvotas, medības nebūtu ilgtspējīgas. Nemaz neņemot vērā reālo situāciju, kurā nav nekādas kontroles, cik putnu nošauts,” norāda Barbara.

Atskaite par nomedīto paliek uz mednieku sirdsapziņas, un oficiāli kvotas nekad nav pārsniegtas. Pār statistiku krīt liela aizdomu ēna. Bet mednieki norāda, ka atskaites sistēma darbojas labi, turklāt liela daļa reģistrēto mednieku visas sezonas laikā nenomedī nevienu putnu. Šaušana nav svarīgāka par romantisko medību procesu un tradīciju doties pie dabas.

“Mēs dodamies medīt no rītiem, ārā ir migla. Tev ir tava kafija, tu dzirdi šāvienus šur un tur… Un beigās neko nenoķer!” stāsta kāds mednieks.

Nevēlēšanās atteikties no putnu medībām pārvērtusies tiesas prāvā

Mednieki uzsver, ka rudens sezonā putnu ir pārāk maz, tāpēc tā nav alternatīva šo divu sugu medībām. Tas ir viens no iemesliem, kā dēļ pieļaujamas atkāpes no Putnu direktīvas.

Šis Eiropā visvecākais likumdošanas akts dabas aizsardzībai stingri aizliedz pavasarī medīt putnus. Pirms iestāšanās ES Maltā tas raisīja diskusijas, un, lai nodrošinātu, ka mednieki balso par iestāšanos, Nacionālās partijas valdība izstrādāja likuma atkāpi.

„Mērķis attaisnoja līdzekļus – izstrādāt atkāpi un dot kontrolētu pārejas periodu,” saka Nacionālās partijas biedrs Džonatans Šovs.

Šī likuma atkāpe aizveda Maltu līdz Eiropas Justīcijas tiesai, bet tagad tiesas spiedumu abas puses interpretē pa savam. Dabas aizsardzības organizācijas norāda, ka Maltai tika uzlikts sods par valsts pienākumu neizpildi. Mednieki norāda, ka ES ar šo spriedumu devusi valstij tiesības noteikt atkāpi. Lai vai kā, pēc divām slēgtām sezonām tiesas laikā, 2010. gada pavasarī sezonu atkal atvēra, un kopš tā laika likums kļuvis pielaidīgāks un kvotas augušas. Mednieku balsis gan grib iegūt abas partijas, nenoliedz Šovs.

„Visas partijas dod priekšvēlēšanu solījumus arī aiz slēgtām durvīm. Pirms jaunā leiboristu valdība nonāca pie varas, viņi apmaiņā pret balsīm solīja visu pēc kārtas dažādām lobiju grupā. Tostarp arī medniekiem – mēs jums ļausim šaut vairāk stundu dienā, mēs ļausim šaut brīvdienās, mēs atcelsim maksu par mednieka licenci,” klāsta Šovs.

Dzīvību zaudē arī aizsargājamie putni

Šie solījumi ir izpildīti, un tie nenāk par labu Maltas reputācijai. Tam piekrīt arī Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšēdētājs Viesturs Ķerus. „Neapšaubāmi, Vidusjūras reģions un Malta tai skaitā ir bēdīgi slavens visā Eiropā ar savu attieksmi pret putnu medībām. Un diemžēl tam ir politiskas sekas, ka tā attieksme pielīp arī ekstrēmākiem citu valstu medniekiem, kas sāk skatīties, kāpēc Maltā var, kāpēc mēs nevaram,” atzīst Ķerus.

Latvijā pēc iestāšanās ES pārtrauca sloku, rubeņu un vēlāk medņu pavasara medības. Zinātniskie dati no gredzenošanas ierakstiem ir ļoti nepilnīgi, tie rāda, ka Maltā no Lavijas nonāk niedru lijas un daži zvirbuļveidīgie. „Ja mēs dzīvotu tikai Latvijas robežās un tajās domātu, tad medības Maltā nebūtu būtiskākā problēma. Latvija ir maza, Malta ir maza, līdz ar to iespēja, ka kāds Latvijas putns ceļo cauri Maltai, ir samērā maza. Bet ne putni, ne dabas aizsardzības organizācijas nedomā valstu kategorijās.

Mēs skatāmies uz Eiropu kopumā, uz sugām, kas iet cauri Maltai. Un, no šāda viedokļa skatoties, mēs redzam, ka ūbele un citas apdraudētas sugas Maltā tiek nomedītas,” skaidro Latvijas ornitologs.

Vēlētāju aptaujas norāda, ka pavasara medību pretinieki Maltā ir vairākumā, tomēr pārsvars ir ļoti neliels un neizlēmušo vēlētāju skaits – liels.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti