Gulbju barotāji ziemā apdraud putnu laicīgu aizlidošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ziema ir atnākusi un daudzi gulbji to pavada šeit, taču viņu barošana situāciju padara tikai sarežģītāku. Šie putni lido ar ātrumu 70-90 km/h un Poliju var sasniegt dažu stundu laikā. Pirmais sniegs un ziema ir atnākusi, slinkākie gājputni turpina vērot laikapstākļus, lai pieņemtu lēmumu par uzkavēšanos, vai arī saņemsies lidojumam uz siltākām zemēm.

Latvijā Ir sastopamas trīs gulbju sugas - mazais, ziemeļu un paugurknābja gulbis. 

"Mazie gulbji Latviju izmanto kā tranzīta valsti, ceļo no Krievijas ziemeļiem uz ziemošanas vietām Anglijā vai Holandē. Mazais gulbis pie mums neligzdo, ligzdo tikai paugurknābja gulbis un ziemeļu gulbis, nu un, protams, ir arī melnie gulbji, bet viņi savvaļā pie mums nav sastopami, viņus var redzēt Cēsīs parkā," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja Dabas muzeja ornitologs, gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko.

Latvijā viskuplākajā skaitā ir paugurknābja gulbji, vairāk nekā 10 000 pāru.

"Viņiem ir sarkans knābis un tāds melns paugurs virs knābja pieaugušiem gulbjiem. Ziemeļu gulbjiem knābis ir daļēji dzeltens, dzeltenums aiziet līdz nāsij un viņš ir ļoti skaļš," putnus raksturo ornitologs Boiko.

Gulbji vienmēr ir skaitījušies kā mīlestības simbols, bet tie patiesībā nemaz nav tik balti, kā tos krāso.

"Viņi ir ļoti lieli krāpnieki. Negribētos teikt, ka tādi pat kā cilvēki, bet, kamēr gulbis meklē sev partneri, viņam tie mainās. Nav tā, ka pirmā mīlestība un tad uz visu mūžu, viņi kopā būvēs ligzdu, būs mazuļi un tā tālāk. Tomēr ir vairāki partneri un joprojām ir atklāts jautājums, jo, cik es zinu, Austrālijā pētnieki izpētīja, ka, ja ir pāris, viņiem ir mazuļi, tad tomēr ģenētiski mazuļi nav tikai no tēviņa. Tā kā es domāju, ka arī mūsu gulbji ziemošanas vietās, piemēram, ziemeļu gulbji Vācijā, paugurknābja gulbji kaut kur Lietuvā, Polijā un Dānijā salaiž ar citām mātītēm vai tēviņiem, un nav teikts, ka no Latvijas, varbūt arī ar kādu vācieti vai polieti un tā tālāk. Tā kā gan jau, ka tas fonds no Latvijas gulbjiem pa visu Eiropu tiek atstāts," gulbju ciltsrakstus skaidro pētnieks Dmitrijs Boiko.

Gulbju uzticība vienam pret otru tiek pārvērtēta un daudzi skaistuļus grib pabarot ar maizīti arī ziemā.

"Mans ieteikums ir labāk nebarot, lai viņi tomēr saprot, ka te barības vairs nav, neviens nebaros un lai viņi dodas prom. Pavasarī veseli un, galvenais, dzīvi atgriezīsies atpakaļ," uzskata gulbju pētnieks Boiko.

Paugurknābja gulbji parasti iekļūst nepatikšanās, jo maizi viņi ēd, un tagad īpaši tas drauds ir jaunajiem gulbjiem, jo viņi īsti nesaprot, kas ir sniegs, pēc tam nesapratīs, kas ir ledus, un nesapratīs, ka viņam ir jālido prom, un, ja cilvēks viņam dod maizi, tad skaidrs, ka viņam ir labi, nav jādomā, kur meklēt barību un tad arī bieži vien viņi iesalst ledū.

Paugurknābja gulbji ir visslinkākie, tie labprāt nekur nelido, tomēr, ja ziema ir ļoti barga un visas ūdenstilpes ir aizsalušas, tie dosies, kur siltāks, bet, ja cilvēks šos gulbjus ir pieradinājis ar maizi, tie paliks. Gulbim apetīte liela un tas cilvēku gaidīs. Gaidīs un varbūt arī nesagaidīs.

Vienam kārtīgam lielam gulbim dienā ir jāapēd 400 gramu barības, ja tas pie barības netiek, ies bojā un kļūs par barību kādam citam -  dabiskā atlase. Bieži iedzīvotāji zvana glābējiem, jo uz ledus redz nekustīgus gulbjus.

"Cilvēki nereti zvana, saka, ka, redziet, gulbītis ir iesalis, un tad mēs dodamies novērtēt to situāciju. Reizēm, uzvelkot hidrotērpu, dodamies pie gulbīša un 99% konstatējam, ka viņš vienkārši pieceļas kājās, paskatās uz mums, laikam sajuties patraucēts vai nu dodas tālāk, vai aizlido prom. Pārējos gadījumos, kad mēs esam piegājuši klāt un gulbītis iet grūtāk prom, redzam, ka spārns ir sabojāts. Tad viņš tiek saudzīgi sagūstīts un tālāk nogādāts zooloģiskajā dārzā.

Mēs sliecamies domāt, ka jebkura dzīva radība, siltasiņu radība ražo siltumu un tādā veidā sasilda sev apkārtējo daļu uz ledus. Vienīgais dažreiz spalvas, kurās nav asinsrite, piesalst, tādēļ neesam konstatējuši, ka gulbji būtu piesaluši ledum kaut kādu iemeslu dēļ, izņemot veselības problēmu dēļ," pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes (VUGD RRP) dienesta nodaļas vecākais inspektors Juris Blūzmanis.

Glābējiem visai bieži nākas palīdzēt dzīvniekiem, ir ķerta operā iemaldījusies lapsa, glābts Daugavā slīkstošs alnis, Rīgā pat meklēts un ķerts krokodils.

"Daudz kas ir redzēts "Animal planet" un "Animal rescue". Paskatāmies, kā tur ir uztaisīts un paši varam uztaisīt, viss jau nāk ar pieredzi. Zooloģiskais dārzs mums regulāri palīdz ar konsultācijām," par glābēju pieredzi stāsta Juris Blūzmanis.

Gulbjus piebarot nevajag. Kad ezeri un upes būs aizsaluši un tie būs izsalkuši, viņi pāris stundu laikā var aizlidot līdz Polijai, jo to lidošanas ātrums ir 70-90 kilometri stundā.

Tikmēr raidījums "Vides fakti" ir kļuvis par krustvecākiem kādam īpašam gulbim. Ja tas veiksmīgi pārziemos Vācijā, tad, visticamāk, ornitologi to fiksēs, un mēs par tā gaitām zināsim vairāk. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti