Vienīgā zīmīgā pazīme, kas ļauj nekļūdīgi pazīt šo mazo, smalko pelēkbrūno putniņu, ir oranžīgi rūsganā seja un kakla priekšpuse. Citādi sarkanrīklītes nosaukums var būt pat maldinošs, jo atgādina sarkankrūtīti jeb svilpi, kas pieder pavisam citai putnu dzimtai. Krievu valodā sarkanrīklītes vārds nozīmē „ausmas putniņš" vai „ausmiņa". Tikpat trāpīgi kā latviešu un citu valodu nosaukumi par izskatu, krievu apzīmējums mīļi atspoguļo sarkanrīklītes uzvedību.
Tās skaistā dziesma ir viena no raksturīgākajām dabas skaņām agros pavasara rītos tieši ap saullēktu un vakaros ap rietu. Dzidra, mierīga un mūžīgi mainīga, tā nemitīgi svārstās starp ļoti augstām, smalkām notīm un daudz zemāku burbuļojošu vīterošanu.
Latvijas radio rubrikā "Putni vītero" klausies arī citu putnu čivinājumos!
