Spārni švīkst vai svilpj lidojumā, dažas sugas tos pat plaukšķina. Knābjus klabina, klakstina un ar tiem bungo. Ar astēm mēdz "dziedāt".
Arī mūsu pašu mērkaziņa - neliels garknābjains bridējputns brūnganā aizsargkrāsā. Šīs sugas nosaukums radies no blēšanai līdzīgajām skaņām, ko mērkaziņa riesta lidojumā rada ar asti un kas biežāk dzirdamas vakaros un rītos virs mitrām pļavām un ūdeņiem.
Kad mērkaziņa straujā lidojumā veic pikējošus manevrus, gaisā skaļi un ritmiski sāk vibrēt divas īpašas "muzikālās" spalvas, pa vienai katrā paplestās astes malā. Tautā saukta arī par pērkoņkazu vai debesāzīti, mērkaziņa palikusi bez cita tikpat trāpīga nosaukuma, kas labi atspoguļotu tās balsi - "ķikuts". Tāpēc tas jau ir cits stāsts par citu putnu, kurš pats nemaz tā nesaka.