Līdz šim suņus lielākoties gan reģistrējuši tikai tie saimnieki, kuru dzīvnieki piedalās izstādēs vai izbrauc ārpus valsts, jo viņiem šī prasība jau ir spēkā. Bet kā būs ar māju sargiem laukos un vai cilvēki ir zinoši par šīm gaidāmajām prasībām?
Iebraucot Brenguļu pagasta zemnieku saimniecībā „Rozītes”, sagaida pat pieci mazāki un lielāki mājas sargi. Saimniece Valentīna Roziņa stāsta, ka ir informēta par suņu reģistrācijas prasībām, vien bažīgu dara tas, cik tad izmaksās piecu suņu reģistrācija un čipošana.
“Diez vai cilvēki to samaksā... Man par lielajiem būs jāziedo tā maksa, jo kas tad to māju sargās un, ja izdara kādas palaidnības, lai zina, ka tas ir mans, nevis tavs. Bet par šitādu te mazo... nu ko viņš var kādam izdarīt? Es domāju, ka tos mazos diezin vai vajag laukos čipot, pilsētā jau nu gan, jo pilsētnieki ir ļoti nekaunīgi, viņš tur – ai, man patīk sunītis, bet pēc tam izsviež un tad tie klīst,”spriež Valentīnas kundze.
Valmieras veterinārās klīnikas „4 mīļas ķepas” veterinārārste Evija Kozulāne atzīst, ka summa, kuru nāksies maksāt par mikroshēmas ievadīšanu un reģistrāciju, nav maza: ''Es domāju, ka problēma tā, ka šis ir maksas pakalpojums.
Ja sākumā valstī bija plānots šo čipošanu veikt par valsts finansējumu, tad visiem tas tā pozitīvāk likās, bet sākās krīzes laiki un šis finansējums tika pārslēgts uz saimnieku maciņiem, tad līdz ar to cilvēkam, kad saka, ka viņam kaut kas ir obligāti jādara un par to jāmaksā, tad liekas, kāpēc?''
Reģistrācijas maksa, kā arī nokļūšana līdz vetārstam būs problemātiska lauku cilvēkiem. Toties pilsētā, kā liecina Evijas Kozulānes pieredze, arvien vairāk ir saimnieku, kuri izvēlas dzīvnieku reģistrēt:
''Jā, šajā gadā, salīdzinoši ar iepriekšējo, mēs veicam šo procedūru vairāk, ir saimnieki, kuri ir zinoši un apzinīgi un grib savlaicīgi visu procedūru veikt, bet ir cilvēki, kā vienmēr, kas visu atstāj uz pēdējo brīdi.''
Toties, ja suns tiek ņemts no audzētavas, tad, kā stāsta Valmierā satiktā buldoga Lakija saimniece Anete, tad sunim mikroshēma jau ir ievadīta:
''Ja nu viņš man pazūd, tad mēs varam sameklēt viņu, ja nu viņš kādā patversmē, vai kaut kur…''
Tas, ka dzīvniekam noklīšanas gadījumā būs vieglāk atrast saimnieku, ir viens no galvenajiem čipošanas ieguvumiem.
Šobrīd skaidrot reģistrācijas nepieciešamību apņēmusies Labo un radošo darbu apvienība, kuras pārstāvji visu vasaru apmeklēs pilsētu un novadu svētkus, lai stāstītu par gaidāmajām prasībām. Pasākumā Smiltenē šīs organizācijas pārstāve Zanda Bērziņa bija sastopama kopā ar vilku sunīti Loti.
''Pirms četriem gadiem es viņu sastapu Ulubelē, šī skaistā austrumeiropiete ir izmainījusies līdz nepazīšanai - viņa toreiz svēra 14 kilogramus, viņa bija apēdusi savu astīti, apēdusi savu muguriņu, jo viņa trīs nedēļas stāvēja piesieta pie koka. Un čips, tā tāda mana uzruna neatbildīgajiem saimniekiem, šobrīd ir vienīgais pierādījums, ka suns pieder saimniekam, un līdz ar to dzīvnieku aizsardzības biedrībām, pašvaldības policijai beidzot būs brīvas rokas saukt pie atbildības tos bezatbildīgos saimniekus un nežēlīgos cilvēkus.''
Tātad, ja suns būs reģistrēts un iezīmēts ar mikroshēmu, būs vieglāk atrast arī bezatbildīgos saimniekus. Bet kā liecina Labo un radošo darbu apvienības veiktā suņu saimnieku anketēšana, lielākā daļa tomēr zina visai maz par šīm prasībām.
Zanda Bērziņa arī atzīst, ka šobrīd ļoti pietrūkst tieši skaidrojuma, populārā veidā stāstot cilvēkiem par gaidāmajām prasībām.
Jau iepriekš ziņots, ka 1.jūlijā stājas spēkā norma par soda - no septiņiem līdz 200 eiro - piemērošanu tiem suņu īpašniekiem, kuru suņi pēc 2016.gada jūlija nebūs čipoti un reģistrēti.
Plānots, ka kontroles funkcijas veiks pašvaldība, bet PVD – izstādēs un savos uzraudzības objektos.
