Papes ezera platība ir 12 kvadrātkilometru, vidējais dziļums ap pus metru. Apmēram divas trešdaļas ezera klāj niedrāji, kuros ik pavasari ligzdo vairāku retu un aizsargājamu sugu putni, tostarp arī lielais dumpis. Kā liecina novērojumi, to skaits šeit varētu būt ap 15 pāriem, bet Latvijā kopumā ap 300. Lielo dumpi pavasaros esot vieglāk saklausīt, nekā ieraudzīt.
"Dumpja balss atgādina skaņu, kad pūstu pustukšā pudelē. Skaits gadu no gada ir mainīgs, nav tā, ka būtu konstants. Patlaban tāda sajūta, ka lielais dumpis iet mazumā," stāsta ornitologs Kārlis Millers.
Kā atklāj dabas pētnieki, tad lielajam dumpim, tāpat kā pārējiem ezerā ligzdojošajiem putniem, nepieciešami gan niedrāji, gan atklāts ūdens, kur rast barību. Taču ezers strauji aizaug. Nupat ar Eiropas fondu līdzekļiem iegādāts moderns elektroniskās vadības niedru pļāvējs.
"Ar viņu var pļaut visu. Tas domāts dūksnājiem, purviem. Jāsagatavo salas tā, lai gājputniem būtu kur ligzdot," sacīja Papes dabas parka ūdens resursu uzraudzības inspektors Sergejs Larins.
"Šobrīd laika apstākļi ir labvēlīgi, jo nav ledus un ezers ir vaļā. Līdz ar to varam appļaut tās vietas, kur mēs plānojam veikt rakšanas un bagarēšanas darbus vasaras periodā. Kopumā šīs platības būs 320 hektāru," pavēstīja Papes Dabas parka fonda vadītājs Ints Mednis.
Niedru pļaušana un biotopu atjaunošana jau vairākus gadus tiek veikta Engures ezerā. Turpmākos trīs gadus Papes un Engures ezers darbosies kopīgā Pasaules dabas fonda projektā, lai atjaunotu dabas daudzveidību.
"Engures ezerā arī notiek niedrāju fragmentēšana, mēs jau esam sākuši darbu. Rokam, veidojam saliņu labirintus vairāk nekā 20 hektāru platībā," piebilda Engures ezera Dabas parka fonda valdes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš.
Plānots, ka projekta ietvaros Papes ezerā tiks uzstādīta peldošā monitoringa stacija, kas pētīs arī ūdens kvalitāti ezerā.
