Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas būvvaldes padome līdz septembrim atlikusi Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta izskatīšanu. Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (LOMB) uzskata, ka projekta vērtēšanu ietekmējuši Latvijā pazīstamu arhitektu personiskie uzskati un centieni projektu apturēt. Savukārt projekta apturēšana var apdraudēt muzeja darbību.
Iepriekš 20 arhitektu grupa iebilda pret Gunāra Birkerta piedāvātās piebūves "Nākotnes nama" – būvniecību. Arhitekti uzskata, ka ēka ir atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis. "Nākotnes nama" projekts jau ir saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Valsts projektā ieguldījusi vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.
„Vieta, zeme un ēka ar Latvijas Okupācijas muzeja likumu ir nodota Latvijas Okupācijas muzeja biedrībai,” Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” atgādina LOMB priekšsēdētājs Valters Nollendorfs. Biedrība uzskata, ka pēc Birkerta projekta "Nākotnes nams" rekonstruētais muzejs iederēsies vidē, pamatojot to ar Sarkano strēlnieku muzeja projektā sākotnēji paredzēto piebūvi Grēcinieku ielas virzienā, kura netika uzbūvēta, un „Nākotnes nama” paredzēto telpu nepieciešamību.
Gunāra Birkerta projektētajā piebūvē iecerēta mainīgo izstāžu zāle un telpas muzeja darbiniekiem, bet galvenais – telpas muzeja krātuvēm, stāsta Nollendorfs, skaidrojot speciālu telpu nepieciešamību arhīva krājumiem.
Arhitekts Reinis Liepiņš, skaidrojot valdībai adresēto vēstuli parakstījušo arhitektu nostāju, norāda, ka arhitekti neiebilst pret muzeja atrašanās vietu. Liepiņš uzsver, ka Dzintara Dribas un Gunāra Lūša-Grīnberga 1970.gadā projektētā Okupācijas muzeja ēka ir viens no pavisam nedaudzajiem modernisma arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas palikuši. Absolūtas neizpratnes dēļ par to, kas ir vērtība, citi modernisma paraugi zuda 1990.gados. Okupācijas muzeju izdevās saglābt kopīgiem spēkiem.
„Mūsu iecere ar vēstuli nebija neko apturēt, aizliegt vai kaut kam pretoties,” skaidro arhitekts. „Mēs vienkārši pievēršam uzmanību tam, ka varbūt projekts varētu attīstīties kaut kā citādi, saglabājot ēkas apjomu un estētiku neskartu.”
Arhitekti, vērtējot projektu, pievērsuši uzmanību vairākām lietām, taču vienotas vīzijas par Strēlnieku laukuma attīstību joprojām nav. Birkerta iecerētā piebūve neatgriezeniski pārveido galveno ideju. „Šobrīd tas ir kapara plākšņu apjoms, kas stāv uz diviem masīviem pilastriem,” veidojot horizontālu kompozīciju, kas, kā stāsta Reinis Liepiņš, ir apliecinājums tam, ka pilsētvidē var atrasties šāds modernisma piemineklis.
Arhitekts atklāj, ka ir bijušas daudzas sarunas un arī tikšanās ar muzeja pārstāvjiem, lai risinātu turpmākās attīstības jautājumus. Rezultātā izkristalizējušies divi viedokļi par attīstības iespējām. Pirmā - būvēt kaut ko klāt, saglabājot ēkas tēlu. Tas nav vienkāršs uzdevums, komentē arhitekts. Otra iespēja – izmantot muzeja pagraba plašās telpas, taču tās nespēs piepildīt visas vajadzības. Būšot jāmeklē atbilstošākas telpas darbiniekiem un krājumiem.
Arī Stūra māju arhitekts neizslēdz kā iespēju, taču Nollendorfs noraida Stūra mājas izmantošanu muzeja vajadzībām, jo ēka nav piemērota Okupācijas muzeja ekspozīcijai. LOMB vadītājs uzskata, ka tā muzeja krājuma daļa, kas ir iekļauta Nacionālajā muzeju krājumā, ir jāsaglabā kā mūžīga vērtība. „To var tikai tādās telpās, kas piemērotas šāda krājuma glabāšanai,” uzsver Nollendorfs.
Komentējot variantus, kurus apspriešanai izvirzījis Reinis Liepiņš, LOMB vadītājs aicina arhitektu vienoties par to, ka gadījumā, ja projekta īstenošana tiks apturēta, process ievilksies uz daudziem gadiem.
„Vai svarīgākais faktors nav ļaut šai ēkai [piebūvei] celties?” jautā Nollendorfs, piebilstot, ka saprot arhitektu bažas.
