Par 13 Jūrmalas staciju peronu piemērošanu drošības standartiem, ēku labiekārtošanu un pasažieru infrastruktūras modernizāciju „Latvijas dzelzceļš” tērē vairāk par desmit miljoniem eiro.
Projekts realizēts, lielā steigā apgūstot pēc nenotikušā pasažieru vilcienu iepirkuma neapgūtos Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus.
“Šīs te stacijas jau bija nobriedušas, cilvēkiem, īpaši Jūrmalas viesiem, gribētos kāpt uz ērtiem peroniem un izmantot tās labierīcības, kuras mums līdz šim neizdevās sakārtot," norāda „Latvijas dzelzceļa” preses sekretārs Māris Ozols.
Jūrmalas iedzīvotājos un vilcienu pasažieros lielu sašutumu izraisīja Lielupes stacijas pasažieru nojumes nojaukšana. Tā bija spilgts pagājušā gadsimta 60.gadu modernisma arhitektūras paraugs. Tā bija funkcionāla un joprojam labā stāvoklī.
Rekonstrukcijas darbu projektētājs un būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība „RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE", kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā. Stacijas ēku pārbūvi un platformu būvniecību projektē arhitektu birojs SIA "Olimps".
Šāda veida rekonstrukcijas darbi netiek nodoti publiskai sabiedriskai apspriešanai, tāpēc arī asās kultūrvēsturnieku un arhitektu reakcijas ir tikai skaļi saukļi, vilcienam aizejot. Jūrmalas pilsēta šajā situācijā nav noteicēja un projekta apspriešanā piedalījusies tikai konsultāciju līmenī.
"Diskusijās ar "Latvijas dzelzceļu" mūs pārliecināja, ka nav iespējams saglabāt," saka Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas arhitekte Dace Briede. "Bija saņemts Valsts pieminekļu aizsardzības atzinums, ka tās [nojumes] ir demontējamas, ka [nojumes] nav arhitektūras piemineklis, līdz ar to projekti tika saskaņoti. Mēs ilgi runājām par to, kā varētu iekonservēt par to pašu naudu, ko izmanto demontāžā, varētu iekonservēt un atstāt, varbūt nākamās paaudzes novērtētu šo nojumi."
"Protams, to [nojumi] varēja saglabāt, bet šobrīd līdz ar perona pacelšanu sanāk, ka nojume nogrimst mežā un nebija iespējas to tā kā saglabāt, un nu nebija tā tik vērtīga ēka, lai to par katru cenu, kā tas tiek darīts Vaivaros, izjaukt un uzlikt par jaunu," uzsver industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs.
Projekta primārais uzstādījums bija dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukcija, kuras ietvaros tiek sakārtotas arī staciju ēkas.
Gan pilsētas vadība, gan "Latvijas dzelceļš" atzīst, ka projekta izstrādāšanas un saskaņošanas tempi bija pārāk strauji, lai iedziļinātos kultūras mantojuma detaļās. Jūrmalas pilsētai, neiztērējot savu budžetu, bijusi iespēja uzlabot transporta infrastruktūru, kas arī ir vērā ņemams ieguldījums pilsētas tūrisma attīstībā
"Protams, būtu gribējies šo individuālo pieeju, bet, ņemot vērā, ka šī sadaļa ir tā, ko tiešām pilsēta varēja tikai pieņemt zināšanai, jo tās ir perona sadaļa, ne stacijas ēkas, kur vēl nedaudz varējām ietekmēt, tad nu ir tādas, kādas tās šobrīd ir," saka Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece.
