Nāgels atzīst, ka muzejs šobrīd ir ķīlnieka lomā, jo piebūves projekts ir vitāli svarīgs kvalitatīvai muzeja darbībai un attīstībai.
Piesaucot Būvniecības likuma ceturtā panta "Būvniecības principi" pirmo apakšpunktu, muzeja vadītājs atgādina par sabiedrības interešu ievērošanu.
"Es pilnīgi redzu, ka sabiedrības intereses paliek novārtā. Kas ir sabiedrības intereses šai muzejā? Tās ir izteikuši valsts vadītāji. Prezidents ir publiski izteicis, ka steidzami jārealizē projekts. Saeimas priekšsēdētāja ir izteikusies par. Ministru prezidente teikusi, ka jāīsteno. Ministru kabinets ir pieņēmis kopīgu lēmumu. Kultūras ministre ir izteikusies. Ārlietu ministrs ir izteicies," uzskaita Nāgels.
"Ir skaidrs, kas ir sabiedrības intereses," norāda muzeja direktors. "Ne Rīgas pilsētas arhitektu kolēģija, ne Rīgas pilsētas būvvalde, liekas, nav ņēmusi to vērā, jo par saturu nav nekādu runu."
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas būvvalde 20. janvārī lēmusi neizsniegt būvatļauju plānotajam Okupācijas muzeja piebūves projektam, skaidrojot to ar Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas negatīvo atzinumu un projekta attīstītāja – VAS „Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) nespēju vai nevēlēšanos noteiktajā termiņā iesniegt koriģētu būvprojektu.
VNĪ pārstāvis Arnis Blodons raidījumam "Pēcpusdiena" norāda uz nepieciešamību iepazīties ar Rīgas būvvaldes atteikuma iemesliem un pamatojumu. Pārmetumus, kurus preses konferencē izteica būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, VNĪ pilnībā noraida.
Savukārt kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe raidījumā "Pēcpusdiena" skaidro, ka Kultūras ministrijas mērķis ir panākt, lai puses pārvarētu juridiskos šķēršļus un projekts virzītos tālāk. Pēc Dripes domām, šobrīd ir panākts labs kompromiss projekta virzībai.
"Šobrīd atliek atrisināt juridiskās nianses starp VNĪ un Rīgas būvvaldi, un tad paliek cerība, ka projekts varētu virzīties tālāk uz priekšu. Arhitektoniskie, mākslinieciskie šķēršļi ir novērsti," uzsver Dripe.
Kā iepriekš jau vēstīts, Latvijas Okupācijas muzeja piebūves projekts Rīgas pilsētas būvvaldē tika iesniegts 2015.gada 11.maijā. 9.jūnijā Rīgas pilsētas būvvalde, atbildot uz iesniegumu, norādīja, ka iesniegtajos dokumentos ir trūkumi, un lūdza tos novērst. Tāpat būvvalde lūdza Rīgas pilsētas arhitekta Gvido Prinča viedokli par VNĪ būvniecības ieceri un arī pagarināja būvvaldes lēmuma pieņemšanu līdz 10.septembrim.
VNĪ apgalvo, ka būvvaldes norādītie trūkumi novērsti, taču administratīvais akts netika izdots, jo Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis tika saņemts novēloti. Administratīvā akta izdošanas termiņš atkārtoti tika pagarināts ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 10. septembra lēmumu.
Par šo lēmumu VNĪ iesniedza Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam sūdzību, lūdzot tiesu atcelt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta lēmumu kā nepamatotu un noteikt būvvaldei saīsināto termiņu administratīvā akta izdošanai. Tomēr vēlāk būvvalde lēmuma pieņemšanu pagarināja jau līdz šā gada 11.maijam, tādējādi atliekot lēmuma pieņemšanu par gadu kopš projekta iesniegšanas.
Ņemot vērā ilgstošo Rīgas pilsētas būvvaldes bezdarbību, Administratīvā rajona tiesa 2015.gada 25.novembra lēmumā konstatēja, ka lielāko pierādījumu kopumu Rīgas pilsētas būvvaldei jau ir bijusi iespēja izvērtēt, un noteikusi Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma izdošanas termiņu šā gada 25.janvāri.
