Birkerts: Kategoriski spriedumi par Okupācijas muzeja piebūvi ir profesionāla bezatbildība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Arhitekts Gunārs Birkerts izplatījis paziņojumu, kurā pausts pārsteigums par nerimstošajiem strīdiem ap viņa projektēto Okupācijas muzeja piebūvi. Ievērojamais arhitekts uzskata, ka kategoriski spriedumi par muzeja piebūves projektu „Nākotnes nams” 12 gadus pēc projekta īstenošanas lēmuma pieņemšanas ir profesionāli bezatbildīgi.

Jau vēstījām, ka  vairāku mēnešu garumā ilgst spraiga cīņa par un pret Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta īstenošanu. Birkerta piedāvātā projekta īstenošanu atbalsta valdības pārstāvji, Latvijas Okupācijas muzeja atbalsta biedrība (LOMB) un muzeja vadība. Savukārt pret „Nākotnes nama” būvi iestājusies 20 arhitektu grupa. Arhitekti uzskata, ka ēka ir atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis.

Gunārs Birkerts Okupācijas muzeja piebūvi “Nākotnes nams” projektējis ciešā sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeja vadību, ievērojot muzeja plaši izvērstās darbības parametrus un vajadzības.

"Nākotnes nama" projekts jau ir saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Valsts projektā ieguldījusi vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.

„Esmu pārsteigts, ka sāpe par Okupācijas muzeja nākotni un veidolu atsevišķos cilvēkos ir tik ilgi rūgusi. Ir pagājuši 12 gadi, kopš pieņemts lēmums par muzeja piebūvi, un šo gadu laikā bija iespēja runāt, diskutēt, mainīt. Taču kāpēc tieši tagad?" vēstulē jautā Birkerts.

"Man šķiet profesionāli bezatbildīgi izteikt jebkādus kategoriskus spriedumus un vērtējumus šobrīd, jo gluži vienkārši – pasaules profesionālajā arhitektu cunftē tā nedara," uzsver arhitekts.

Gunārs Birkerts skaidro, ka pirms 12 gadiem, kad tika nolemts Okupācijas muzejam izbūvēt piebūvi, viņš nācis "ar savu absolūta minimālisma arhitektonisko priekšlikumu. Redzējumu, kas atstāj visus mierā un nevienam nedara pāri. Nevienu neaiztiek. Jo piebūvei nav savas izteiksmes, tā ir minimālas apbūves priekšmets".

"Tā negrib nevienu aizvainot, nevienu iespaidot, tā mēģina būt tik neuzbāzīga, cik var būt. Tā bija mana galvenā pieeja, radot projektu. Faktiski ēkai nevar uzbrukt, jo tā pati nevienam neuzbrūk," piebūvi raksturo arhitekts. "Tā tikai reprezentē savu esamību. Un ar savu būtību, esot kā pretējā izteiksme vecajai ēkai, mēs panākam metaforu - tā pārstāv pretēju virzienu kā esošā ēka (autora izcēlums). Tas ir Nākotnes nams."

Tāpat Birkerts noraida oponentu argumentu par to, ka piebūvi nevar celt, jo "neesot izstrādāts plāns visai apkārtnei".

"Okupācijas muzeja piebūve ir tikpat laikmetīga kā oriģinālais muzejs. Ja esam paturējuši Okupācijas muzeju kā padomju arhitektūras izteiksmes veidu, tad viennozīmīgi jāpatur "Nākotnes nams" kā izteiksmes forma, kas atspoguļo to, ko pasaule domā par padomju laiku vēsturi Latvijas kontekstā,“ ir pārliecināts Birkerts.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas būvvaldes padome līdz septembrim atlikusi Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta izskatīšanu un uzdevusi arhitektiem to papildināt. Savukārt LOMB uzskata, ka notiek apzināta projekta kavēšana.     

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti