Baltijas valstu paviljonā tiks izstādīti darbi, kurus gatavojuši ne tikai arhitekti, plānotāji, fotogrāfi, ģeogrāfi, ģeologi, ekonomisti, kultūrpētnieki, zinātnieki, vēsturnieki, filozofi, rakstnieki, sociālantropologi, mākslinieki, bet arī infrastruktūras uzņēmumi, institūcijas, muzeji un dažādas organizācijas. Kopā vairāk nekā simt dažādu eksponātu piepildīs 1600 kvadrātmetru plašo sporta zāli "Palasport Arsenale" Venēcijas komūnas centrā.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 7. aprīlī notika ekspozīcijas komisāru tikšanās ar visiem deviņiem Baltijas valstu paviljona ekspozīcijas kuratoriem.
Igaunijas Arhitektūras centra vadītājs un Baltijas Paviljona komisārs no Igaunijas Rauls Jergs atzina, ka igauņi savā 15 gadu biennāles pieredzē nekad nav tik aizrautīgi gaidījuši šo notikumu kā šogad, kad kopīga paviljona izveidē apvienojušies visu Baltijas valstu jaunie arhitekti.
"Man šķiet ļoti svarīgi, ka mēs startējam Venēcijas biennālē ar kopīgu ideju. Tas ļauj mums paskatīties uz sevi nevis caur savu unikalitāti, bet caur spēju sadarboties. Tas stiprina mūsu attiecības,” sacīja paviljona kurators no Lietuvas Jons Žukausks. Starp citu, Lietuvai šī būs pirmā dalība Venēcijas arhitektūras biennālē.
„Mēs esam pieraduši redzēt pasauli kā tādu, kas sastāv no atsevišķām vienībām. Bet šī ir iespēja paskatīties uz sevi kā vienotu veselumu. Atļaušos būt mazliet provokatīvs un teikt, ka Baltijas valstis ir jaunās Ziemeļvalstis,” piebilda Johans Tali no Igaunijas.
Kamēr pašas ekspozīcijas izskatu kuratori vēl patur noslēpumā līdz atklāšanai 27. maijā Venēcijā, klātesošie norādīja, ka tā būs vizionārs ieskats reģiona pārmaiņu procesos un cilvēku veidotajā vidē. Baltijas paviljona ekspozīcijas ideja: sadarbība.
Baltijas ekspozīcija 15. Venēcijas Arhitektūras biennālē aplūko Baltijas reģionu kā vienotu ideju telpu, kurā arhitektūra sevi apliecina kā daudz plašāks disciplīnu kopums. Tā pēta reģionam nozīmīgu infrastruktūru, objektus un dabas resursus, kā arī to mijiedarbību ar Baltijā sastopamajām kultūras formām, lai meklētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgās telpas nākotnes attīstības scenārijus.
Baltijas paviljons būs mēģinājums skatīties uz Baltijas valstu sadarbības iespējām attiecībā citai pret citu – būt spēcīgām un ietekmīgām, iniciējot projektus, kas nodoršina visa reģiona izaugsmi un attīstību Eiropas projekta sašķeltības kontekstā.
Ekspozīcijā tiks pretnostatīti Baltijai nozīmīgi pārrobežu infrastruktūras savienojumi kā "Rail Baltica" dzelzceļa projekts, kopīgās attiecības Baltijas jūrā un enerģijas tīkli, kas uztur blīvi apdzīvotas vietas. Pārmaiņas pilsētu un lauku ainavās tiks skatītas attiecībā pret neseno ģeopolitikas atgriešanos Eiropā. Zemes dzīļu resursi - Igaunijas fosforīta depozīts, Latvijas un Lietuvas ģeoloģiskās struktūras un iežu paraugi - tiks aplūkoti, lai labāk saprastu nozīmi Ignalinas atomreaktoram, Aidu degslānekļa piramīdām, dabasgāzes kuģim "FSRU Independence", vai pat kultūras infrastruktūrai un speciālajām ekonomiskajām zonām.
“Baltijas ekspozīcija šogad meklē kopsakarības, izaicinājumus un uzdevumus reģiona nākotnes arhitektūrai. Arhitektūra nav tikai ēku čaulas. Tā ir mūsu spēja pielāgot vidi sev nepieciešamajām funkcijām. Sākot no pārrobežu infrastruktūras savienojumiem, Baltijas jūras un gaisatelpas līdz pat zemes dzīlēm, mēs organizējam savu dzīvi ar dažādiem telpiskiem paņēmieniem. Arhitektiem nav padziļinātu zināšanu katrā no šīm disciplīnām, taču viņi var palīdzēt saredzēt kopsakarības to starpā,” stāsta Niklāvs Paegle, viens no Baltijas paviljona kuratoriem.
Jānis Dripe, izstādes komisārs no Latvijas un Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts skaidro, ka “Baltijas ekspozīcija ir stāsts par sarežģīto paradigmas maiņu vēsturiskā un telpiskā kontekstā, par ceļu uz pilsonisku un informētu sabiedrību, par ģeogrāfiskām un politiskām izvēlēm 21.gadsimta ievadā – par institucionālo ietvaru un telpiskajām struktūrām kā sabiedrības vērtību orientieriem.”
Baltijas paviljonu papildinās īpaša publikācija “Baltijas Atlants”, kurā kartes atradīsies līdzās tekstiem, attēliem un citiem medijiem. Tajā tiks apkopotas vairāk nekā 30 vietēju un starptautisku autoru īsas esejas, kas veltītas cilvēku veidotajai videi Baltijā un plašākā reģionā. Esejas pētīs diapozonu, sākot no faktuālas analīzes “kas ir iespējams?” līdz “ko ir iespējams iztēloties?”: teorētiskām un spekulatīvām atbildēm mūsu reģiona nākotnei.
Venēcijas biennāles 15. starptautiskā arhitektūras izstāde būs skatāma līdz 27. novembrim.
