NATO oficiālā pārstāve Oana Lungesku informēja, ka Baltijas jūras reģiona patrulēšanas misijas lidmašīnas pirmdien fiksēja vairāk nekā 30 Krievijas militārās lidmašīnas, tai skaitā bumbvedējus, iznīcinātājus un kravas lidmašīnas. Lidmašīnas palika starptautiskajā gaisa telpā.
Svētdien četri „Tu-95” Krievijas stratēģiskie bumbvedēji divi „Tu-22M” tālas darbības bumbvedēji fiksēti virs Baltijas jūras, vēlāk svētdien fiksēti „tu-134” lidmašīnas, kuras izmanto treniņiem un pasažieru pārvadājumiem un viena „An-72” kravas lidmašīna.
Nīderlandes Aizsardzības ministrijas video:
Šie kadri uzņemti no Nīderlandes Gaisa spēku iznīcinātājiem "F-16”, kuri 8.decembrī patrulēja NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm. Tie bija spiesti pacelties, lai vizuāli identificētus divus apbruņotos Krievijas bumbvedējus, kas lidoja starptautiskajā gaisa telpā virs Baltijas jūras bez lidojuma plāna.
NATO lidmašīnas pārtvēra un pavadīja Krievijas bumbvedējus gar Baltijas valstu pierobežu līdz Krievijas anklāvam Kaļiņingradā. Šī bija jau otrā reize, kad rezervē esošie un Polijā izvietotie Nīderlandes iznīcinātāji pārtvēra Krievijas militārās lidmašīnas.
Kopš septembra Baltijas gaisa telpā patrulē četru NATO valstu lidmašīnas, un tās pacēlušās vairāk nekā 30 reižu, lai veiktu kaujas lidojumus. Arī trešdien Latvijas pierobežas tuvumā fiksēti Krievijas stratēģiskie bumbvedēji un iznīcinātāji.
Lai gan Krievijas lidmašīnas reģionā fiksētas regulāri, pirmdien novērotā stratēģisko un tālās darbības bumbvedēju lidmašīnu grupa liecina par nopietnu Krievijas aktivitātes līmeni. Līdzīgas aktivitātes novērotas 31.oktobrī.
Pēdējo mēnešu laikā Krievijas militārās aktivitātes pastiprinājušās, tās var būt destabilizējošas un bīstamas, ja netiek ievērotas starptautiskas normas. NATO turpina novērot situāciju un saskaņā ar Velsas samita lēmumiem turpina strādāt, lai pielāgotu alianses struktūru un kapacitāti, lai garantētu alianses gatavību jebkuriem potenciālajiem draudiem, norāda NATO pārstāve.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
