Valsts jau vairākus mēnešus atradusies ekonomiskā krīzē. Venecuēlu piemeklējis pārtikas un citu pamatpreču deficīts. Tagad iestājusies arī energokrīze, kuras dēļ lielākajā daļā pilsētu ik dienu uz četrām stundām tiek atslēgta elektrība, un tās taupīšanai valsts sektora darbiniekiem jāstrādā tikai divas dienas nedēļā. Opozīcija vaino valdības nemākulīgo vadību, bet sociālistu prezidents – "ekonomisku karu", ko pret Venecuēlu izvērsuši kapitālisti.
Centriski labējie Venecuēlas parlamentu kontrolējošie opozīcijas politiķi parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai sociālistu prezidenta Nikolasa Maduro atstādināšanu no amata sāka tikai pirms pāris dienām. Tagad opozīcija paziņojusi, ka savākusi jau miljons parakstu. Tas ir piecas reizes vairāk, nekā nepieciešami 200 000 parakstu, kas nepieciešami procesa sākšanai, lai rosinātu atsaukt prezidentu.
Lapas ar parakstiem nākamās nedēļas sākumā nodos Nacionālajai vēlēšanu komisijai verifikācijai.
Ugo Čavesa pēctecis Venecuēlas prezidenta amatā Maduro savukārt uzstāj, ka paliks amatā līdz pilnvaru termiņa beigām 2019.gadā.
Venecuēlas opozīcija ceturtdien, 28.aprīlī, arī mēģināja atstādināt par pārtikas nodrošināšanu atbildīgo ministru Rodolfo Marko Torresu, paziņojot, ka Venecuēla saskaras ar plašāko pārtikas krīzi valsts vēsturē. Kritiķi ministru apsūdzēja par korupciju un Venecuēlas ražošanas sektora sagraušanu.
Prezidents Maduro atstādināšanas prasību noraidīja, opozīcijas kontrolēto parlamentu apsūdzot par "sabotāžas" mēģinājumiem. Viņš pat draudēja parlamenta ēkai atslēgt elektrību. Maduro jau bloķējis vairākus opozīcijas ierosinātus likumprojektus, tos apstrīdot Augstākajā tiesā. Viņa kritiķi uzstāj, ka tiesu kontrolē prezidents.
Pēdējās nedēļās situācija Venecuēlā strauji pasliktinājusies vēl vairāk. Sausuma dēļ kritiski samazinājies ūdens līmenis aiz valstī lielākā hidroelektrostacijas aizsprosta. Lai taupītu elektrību, tā visā valstī katru dienu tiks izslēgta uz četrām stundām izņemot galvaspilsētu Karakasu. Šī paša iemesla dēļ šonedēļ izsludināts, ka valsts sektora darbiniekiem būs jāstrādā tikai pirmdienās un otrdienās, savukārt piektdienās skolas ir slēgtas. No Venecuēlas otrās lielākās pilsētas Marakaibo pienāca ziņas par sadursmēm un laupīšanām pēc tam, kad pirmdien sākās elektropiegādes ierobežojumi.
Prezidenta Maduro valdība par energokrīzi vaino klimatisko parādību "El Ninjo", kas izraisījusi sausumu un ūdens līmeņa krišanos elektrostaciju dambjos.
Bet opozīcija uzstāj, ka tas ir sociālistu valdības nepareizas ekonomikas vadības rezultāts, kas vienlaikus sagrāvis arī ekonomiku, izraisījis pārtikas un citu pamatpreču deficītu un trīsciparu inflāciju. Pēdējos mēnešos ierasta parādība ir garas rindas veiklos brīžos, ka plauktos parādās deficīta preces.
Venecuēlai ir vienas no lielākajām naftas rezervēm pasaulē, un no tām atkarīgi valsts ieņēmumi. Taču ekonomika iegrūsta haosā līdz ar naftas cenu sabrukumu. Tagad krīzi vēl vairāk saasinājis sausums.
Maduro uzstāj, ka situācija izraisījis "ekonomisks karš", ko pret valsti izvērsuši kapitālisti, un solījis turpināt sociālistu revolūciju, ko aizsāka viņa priekštecis Ugo Čavess.
Janvāri parlamenta vēlēšanās uzvarējusī opozīcija cer sarīkot referendumu par Maduro atstādināšanu jau novembrī. Ja vēlēšanu komisija apstiprinās savākto miljons parakstu patiesumu, tad opozīcijai būs jāsavāc vēl četri miljoni, lai organizētu referendumu. Opozīcijai sava mērķa sasniegšanai referendums jāpaspēj noorganizēt līdz šī gada beigām. Saskaņā ar likumdošanu, pēc janvāra balsojums, kurā Maduro atstādinātu, tikai nozīmētu valsts galvas pilnvaru nonākšanu viceprezidenta rokās, nevis ārkārtas vēlēšanas.
