Politiskā zemestrīce satricināja Igauniju pēc tam, kad opozīcijā esošā Centra partija no līdera amata gāza Edgaru Savisāru. Viņš ticis apsūdzēts par prokremliskiem uzskatiem, bet viņa noiešana no skatuves nozīmē, ka tagad Centra partijai paveras ceļš iesaistīties koalīcijā. Tas nozīmētu izmaiņas Igaunijas politiskajā kursā.
Pagājušā gada pavasarī pēc uzvaras Igaunijas parlamenta vēlēšanās Tāvi Reivasa vadītā centriski labējā Reformu partija izveidoja koalīciju ar sociāldemokrātiem un konservatīvo „Tēvzemes” un „Res Publica” savienību.
Tomēr jau tad analītiķi norādīja, ka šo trīs partiju koalīcija vairāk izveidota piespiedu kārtā – ne tik daudz kopīgu nostādņu dēļ, bet lai nepieļautu otrā lielākā politiskā spēka Centra partija nonākšanu pie varas. Centra partija bauda plašu atbalstu krievvalodīgo vēlētāju vidū, un toreiz to vadīja ilggadējais, bet šobrīd apsūdzību dēļ par korupciju no Tallinas mēra amata atstādinātais Edgars Savisārs, kuru viņa pretinieki apsūdz par prokremlisku nostāju.
Kopš tā laika Igaunijas politikas smagsvars skandālu un partijas iekšējo cīņu dēļ ir zaudējis ietekmi, un šī brīža politisko zemestrīci Igaunijā izraisīja sestdien notikušais Centra partijas kongress. Tajā šī politiskā spēka ilggadējais līderis Edgars Savisārs tika nomainīts ar Jiri Ratasu, kurš šobrīd ir parlamenta vicespīkers.
Līdzšinējā koalīcijā esošās partijas gadiem bija norādījušas, ka neveidos koalīciju ar Centra partiju, kamēr to vadīs Savisārs. Tagad, Savisāram esot nost no skatuves, ir pavērušās jaunas koalīcijas izveides iespējas.
Sasāpējušās nesaskaņas starp līdzšinējās koalīcijas partijām uzsprāga vakar. Sociāldemokrāti un konservatīvie paziņoja, ka valdošās Reformu partijas premjeram Tāvi Reivasam ir jāatkāpjas.
Reivass otrdien paziņoja, ka neatkāpsies, cīnīsies par savu pozīciju aizstāvēšanu, labēji noskaņotu Igaunijas politiku un gaidīs, kāds būs rezultāts rīt parlamentā paredzētajam neuzticības balsojumam viņa valdībai.
Igauņu politologs Tenis Sārts norāda, ka Reformu partija bijusi pie varas 17 gadus, un viens no galvenajiem iemesliem valdības maiņai ir vajadzība pēc izmaiņām un „svaigām vēsmām”.
„Tas ir ļoti ilgs laiks, un izskatās, ka Reformu partijai bija izbeigušās jaunas idejas. Un kad Reivass kļuva par premjeru, kļuva redzams, ka šai partijai vairs nebija lielu ambīciju,” pauda Sārts.
Viena no iespējām ir, ka sociāldemokrāti un konservatīvie apvienosies koalīcijā ar līdz šim Savisāra, bet tagad Jiri Ratasa vadīto Centra partiju, un viņš tad varētu kļūt par jauno premjeru. Šāda koalīcija, izstumjot Reformu partiju, Igaunijas politiku var ievirzīti politiski kreisā gultnē, norādīja Sārts.
„Tas ir vēsturisks notikums. Reformu partiju bijusi pie varas 17 gadus pēc kārtas. [Valdības maiņa] droši vien arī nozīmētu Igaunijas politikas paradigmas pārbīdi. No vienas puses, tāpēc, ka Savisārs ir nogājis no skatuves - tas paver ceļu jebkādām politiskajām kombinācijām starp partijām. Iepriekš nebija alternatīvu koalīcijas sastāvam, tagad tādu ir daudz,” sacīja Sārts.
“Otrkārt, ja Reformu partija zaudē varu, tas nozīmē, ka Igaunijā droši vien būs politikas nostādņu izmaiņas. Īpaši attiecībā uz nodokļu politiku un dažās citās jomās. Reformu partijai bija ļoti konservatīvi un stingri uzskati, it īpaši nodokļu un fiskālajā politikā,” pauda politologs.
Nav izslēgts arī variants, ka koalīcijā apvienojas arī abi lielākie parlamenta spēki – Reformu un Centra partija. Jebkurā gadījumā, Sārts uzskata, ka Centra partijas nonākšana koalīcijā nemainītu Igaunijas ārpolitiskas nostājas, jo tā ir stingra Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts.
