Lavrovs norādījis, ka Krimas pārņemšanas juridisko procesu pabeigs līdz svētdienai, 23.martam, ziņo raidsabiedrība BBC..
Valdībai uzdots aplēst Krimas aneksijas izraisīto zaudējumu apmēru, ņemot vērā valsts un municipālo īpašumu vērtību Krimā, kā arī dabas resursus un izrakteņus pussalā. Tāpat valdībai uzdots sagatavots prasību Eiropas tiesā un citās starptautiskajās tiesu iestādēs „saistībā ar kompensācijām”, pastāstījis tieslietu ministrs Pāvels Petrenko.
Ukraina trešdien jau bija paziņojusi par lēmumu pārtraukt savu prezidentūru Neatkarīgo valstu sadraudzībā šogad, par iemeslu minot NVS attieksmi pret notikumiem valstī. Te gan jāpiebilst, ka dalību NVS Ukraina tā arī nebija ratificējusi, tādēļ formāli skaitās organizācijas „asociētā dalībvalsts". Ukrainas Nacionālās drošības padomes vadītājs Andrejs Parubijs arī paziņoja, ka Ārlietu ministrijai uzdots ieviest vīzu režīmu ar Krievijas Federāciju. Premjers Arsēnijs Jaceņuks gan norādījis, ka šis jautājums rūpīgi jāapdomā un ar vīzu režīma ieviešanu nevajadzētu steigties.
Jaceņuks ir ieradies Briselē, kur sākas ES līderu samits, un piektdien ar Ukrainu paredzēts parakstīt asociācijas līguma daļu par politisko sadarbību. Samitā tiks lemts par papildu soļiem pret Krieviju. Vācijas kanclere Angela Merkele ceturtdienas rītā, uzrunājot parlamentu Berlīnē paziņoja, ka līderi gatavojas paplašināt amatpersonu sarakstu, pret kurām ievest sankcijas. Viņa arī paziņoja, ka „G8 vairs nepastāv", atsaucoties uz aicinājumiem no valstu grupas izslēgt Krieviju. Tostarp kļuvis zināms, ka Austrālija pieļauj iespēju Krimas aneksijas dēļ neaicināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz 20 pasaules attīstītāko valstu grupas G20 samitu Brisbenā novembrī.
Pašā Krimā ceturtdien agri no rīta ticis atbrīvots Ukrainas jūras spēku komandieris kontradmirālis Sergijs Haiduks, kuru ceturtdien aizturēja Sevastapoles prokuratūra laikā, kad prokrieviski aktīvisti un bruņoti vīri, kas tiek uzskatīti par Krievjias karavīriem, Sevastopolē ieņēma Ukrainas flotes štābu.
Līdz ar Haiduku atbrīvoti vēl septiņi Ukrainas valdības atbalstītāji. Tas notika Čongaras ciemata apkaimē pie posteņiem, kurus Krimas varas iestādes ir izveidojušas pie robežas ar Ukrainas Hersonas apgabalu.
ASV prezidents Baraks Obama tikmēr izslēdza iespēju, ka ASV varētu militāri iejaukties notikumos Ukrainā. Intervijā telekanālam NBC viņš norādīja, ka tā vietā Vašingtona mobilizēs visus „diplomātiskos resursus", lai izveidotu vienotu diplomātisku fronti pret Krieviju. Obama, kurš nākamnedēļ gatavojas ierasties vizītē Briselē, norādīja, spiediens pret Krieviju augs, ja Maskava turpinās virzīties pa patreizējo kursu.
Karstas debates trešdien notika ANO Drošības Padomē Ņujorkā, kas sanāca uz pirmo tikšanos pēc Krimas referenduma. ASV vēstniece ANO Samanta Pauere Krievijas rīcību anektējot pussalu pielīdzināja zagšanai, paziņojot, ka „zaglis īpašumu var nozagt, taču tas nenozīmē, ka viņam uz to ir īpašumtiesības." Krievijas vēstnieks Vitālijs Čurkins atcirta, ka viņa ir „nolaidusies līdz dzeltenās preses līmenim", ka „ir nepieņemami klausīties šajos apvainojumos" un brīdināja Paueri to ņemt vērā, ja ASV delegācija Drošības Padomē sagaida sadarbību no Krievijas citos jautājumos.
Iepriekš ziņots, ka otrdien Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā un tas nozīmē, ka visi pussalas iedzīvotāji tiek atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem. Ar šādu lēmumu neapmierinātie mēneša laikā var paziņot par līdzšinējās pilsonības saglabāšanu vai arī palikt bez pilsonības. Savukārt Krimā par oficiālajām valodām tiek atzītas krievu, ukraiņu un Krimas tatāru valodas.
Šādu lēmumu Krievija pieņēma, balstoties uz svētdien notikušā referenduma rezultātiem, saskaņā ar kuriem vairākus Krimas iedzīvotāju atbalstījušie pievienošanos Krievijai. Referendumu neatzīst Kijeva un starptautiskā sabiedrība. ASV un ES tikmēr ieviesa sankcijas pret vairākām Krievijas amatpersonām.
