Pirmo reizi ziņas par Šokina iespējamo atlaišanu izskanēja jau februāra vidū, kad prezidents Petro Porošenko paziņoja, ka ir lūdzis Šokinu amatu atstāt. Ģenerālprokurors attiecīgi lūgumu parakstīja un aizgāja atvaļinājumā, no kura atgriezās vien marta vidū.
Šokins, kura iecelšana amatā tika saistīta ar cerībām par ilgi gaidītajām reformām un pārmaiņām ģenerālprokuratūrā, tiek apsūdzēts vairāku skaļu krimināllietu izgāšanā pret bijušā prezidenta Viktora Janukoviča cilvēkiem, un vairāku rezonansi izraisījušu izmeklēšanu bremzēšanu, kas novedis pie tā, ka Eiropas Savienība (ES) ir bijusi spiesta atcelt vairākas pret šiem cilvēkiem ieviestās sankcijas.
Šokina vietnieks, Odesas apgabala prokurors Davids Sakvarelidze, kurš tika uzskatīts par īstu reformu iniciatoru, bija apgalvojis, ka arī pēc Šokina stāšanās amatā ir turpinājusies ar tā dēvēto korumpēto „briljanta prokuroru” lietu saistīto izmeklētāju atlaišana. Sakvarelidze arī ne reizi apgalvojis, ka pats Šokins ir bijis cieši saistīts ar koruptīvām shēmām.
Otrdien, 29. martā, Augstākajā Radā bija gaidāms balsojums par Šokina atstādināšanu. Par šādu lēmumu nobalsojuši 289 tautas deputāti. Parlamentāriešu vidū izcēlušās arī asas diskusijas par nepieciešamību rīkot atklātu konkursu uz jaunā ģenerālprokurora amatu, jo saskaņā ar konstitūciju ģenerālprokuroru ieceļ valsts prezidents, bet par nekvalitatīvu darbu parlaments atlaiž jau trešo ģenerālprokuroru. Atsevišķi deputāti arī pauduši gatavību veikt izmaiņas konstitūcijā, lai ģenerālprokurora ievēlēšana kļūtu caurskatāma un uzticama.
Balsojumam par Šokina atstādināšanu vēl lielāku rezonansi piešķīrusi arī informācija, ka otrdien Šokins atlaidis arī Sakvarelidzi. Odesas apgabala gubernators Mihails Saakašvili šādu rīcību nosaucis par mafijas un separātistu sarīkotu kontrrevolūciju un mēģinājumu sagrābt varu reģionā. Saakašvili norādījis, ka aicinājumu atlaist Sakvarelidzi ir parakstījuši vairāki ar Krievijas augstāko varu saistīti politiķi un uzņēmēji. Pats Sakvarelidze otrdien ticies ar valsts prezidentu Petro Porošenko, kurš paziņojis, ka prokurora atlaišana ar viņu nav tikusi saskaņota.
Bet paralēli tiesiskajai krīzei Ukrainā plašumā vēršas arī valdības krīze.
Otrdien par savu izstāšanos no valdošās koalīcijas paziņojusi Oļega Ļaško radikālā partija. Tā kā līdzīgu soli iepriekš spērušas arī partijas „Batkivščina” un „Pašpalīdzība”, pašreizējai koalīcijai vairs nav nepieciešamo 226 balsu, lai tā varētu turpināt darbu.
Tāpēc jau tagad notiek jaunās koalīcijas veidošanas sanāksme, uz kuru aicināts „Petro Porošenko bloks”, „Tautas fronte”, partija „Batkivščina” un arī „Radikālā partija”. „Batkivščina līdere Jūlija Timošenko gan paziņojusi, ka no savas puses izvirza ultimātu turpmākai dalībai koalīcijā – proti, no sākuma nepieciešams balsot par likumprojektu paketi, kas skaidri regulē situāciju valstī. Tāpat viņas frakcija pieprasījusi atbalstu mazam un vidējam biznesam, sociālās politikas sakārtošanu, tarifu mazināšanu un vairāku jautājumu sakārtošanu agrārajā sektorā.
Jau ziņots, ka pēdējā laikā arvien biežāk kā nākamais premjerministrs tiek minēts pašreizējais Augstākās Radas spīkers Vladimirs Groismans. Jaunās koalīcijas veidošanai tagad ir atvēlētas 30 dienas. Ja vienošanās netiks panākta, prezidentam ir tiesības parlamentu atlaist un izsludināt pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.
