Briselē ieradušies visu trīs valstu vadītāji - Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvilli, Moldovas premjerminstrs Jurie Leanka un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Visas trīs valstis emocionālā ceremonijā parakstīja vēsturisko asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), kas noteiks ietvaru, kādā turpmāk notiks abpusējā sadarbība visās iespējamajās jomās - politikā, ekonomikā, sociālajā dzīvē, drošībā, aizsardzībā un kultūrā.
Visu trīs valstu vadītāji uzsvēra, ka viņu tautas vienmēr ir bijušas daļa no Eiropas un tagad atgriežas mājās.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko norādīja, ka šī iespējams ir lielākā diena pēc Ukrainas neatkarības atgūšana. Viņš uzsvēra, ka parakstīs līgumu ar to pašu pildspalvu, ar kuru to bijis jāizdara viņa priekštecim, bijušajam prezidentam Viktoram Janukovičam novembrī Austrumu partnerības samitā Lietuvā, taču to viņš toreiz atteicās darīt, izraisot revolūcijas vilni Ukrainā.
„Kas par lielisku dienu! Varbūt vissvarīgākā diena manai valstij pēc neatkarības dienas. Šis ir gan vēsturisks, gan uz nākotni vērsts notikums. Tas rāda, cik dramatiskas pārmaiņas var notikt īsā laikā, ja vien cilvēki ir pietiekami spēcīgi. Es parakstīšu asociācijas līgumu ar šo pildspalvu, uz kuras vēstīts - Eiropas Savienības – Ukrainas asociācijas līgums, Viļņa, 29. novembris. Tas nenotika, taču pildspalva ir tā pati, parādot, ka no vēsturiskiem notikumiem nevar izvairīties,” sacīja Porošenko.
Iepriekš Porošenko intervijā telekanālam CNN akcentēja, ka Ukrainas un ES asociācijas līgums dos Ukrainai „absolūti jaunu perspektīvu”. „Mēs varam izmantot šo izdevību, lai modernizētu valsti. Vienīgās lietas, kas mums ir vajadzīgas, ir miers un drošība,” norādīja Porošenko. Šajā ziņā situācija gan ir daļēji atkarīga no Krievijas un tās prezidenta Vladimira Putina politikas, atgādināja Porošenko.
Attiecībā uz konfliktu Austrumukrainā Porošenko norādījis, ka ir optimistisks un uzskata, ka dažās nedēļās vai mēnešos izdosies nodibināt mieru. Vienlaikus viņš norādīja, ka neparedz asu Krievijas reakciju uz Ukrainas un ES asociācijas līguma noslēgšanu. „Mēs negaidām nekavējošu un negatīvu reakciju,” teica Porošenko. „Es esmu gatavs noslēgt miera līgumu ar jebkuru (..) Es nepieļauju iespēju, neizmantot jebkuru mēģinājumu ieviest mieru šajā reģionā,” piebilda Ukrainas prezidents. Vienlaikus Porošenko piebilda, ka Krima ir un paliek Ukrainas sastāvdaļa.
Asociācijas līguma parakstīšana nozīmē arī to, ka visām trim valstīm joprojām būs daudz mājās veicamu darbu, kas prasīs laiku un kurus palīdzēs pildīt Eiropas Savienība. Valstīm būs jāapkaro korupcija, jāsakārto tiesu sistēma, enerģijas tirgus, izglītības sistēma, jāsargā vārda brīvība.
Asociācijas līgums visas trīs dalībvalstis pakāpeniski sagatavo arī Eiropas Savienības vienotajam tirgum, kas nozīmē, ka būs jāsamazina vai jāatceļ muitas tarifi, dažādas preču kvotas, jāvienojas par likumu un normu saskaņošanu, kas skar savstarpējo tirdzniecību.
Eiropas Savienība norāda, ka tas būtiski palīdzēs arī visām trim valstīm piesaistīt investorus, jo biznesa vide būs kļuvusi uzticamāka un drošāka.
Uz notikušo negatīvi reaģējusi Krievija. Prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka ir notikusi Ukrainas pilsoņu piespiešana izvēlēties starp Krieviju un Eiropas Savienību.
Savukārt Eiropas Savienība ir uzstādījusi nosacījumus Krievijai, kas pildāmi trīs dienu laikā, pretējā gadījumā sekos jaunas sankcijas, proti, jāatbrīvo prokrievisko kaujinieku sagrābtie gūstekņi, jānodod Ukrainas spēku kontrolē trīs robežpunkti uz Ukrainas un Krievijas robežas, jāpanāk vienošanās par pamiera un robežkontroles uzraudzību, ko īstenotu Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, un jāsāk sarunas par Ukrainas prezidenta Petro Porošenko miera plānu.
Tikmēr uz notikušo Briselē reaģējušas arī citas Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstis, kas bez Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, ir arī Armēnija, Azerbaidžāna un Baltkrievija, ar kurām vēl tik cieša sadarbība nevedas.
Armēnijas ārlietu ministrs Edvards Nalbandjans pavēstījis, ka Armēnija vēlas pievienoties Krievijas Muitas savienībai, bet tajā pašā laikā stiprināt attiecības ar Eiropas Savienību visos iespējamos veidos.
