Eiropas Savienība jau bija paguvusi piedot Turcijai varas vardarbīgo vēršanos pret demonstrantiem „Taksima" laukumā. Un pēc ilgāka klusuma brīža piekritusi atsākt iestāšanās sarunas, kad saņēma otru pārsteigumu, proti, pēc premjerministra Rečepa Tajipa Erdogana pavēles vēl decembrī no darba tika atlaisti vairāki simti policistu un prokuroru, kuri bija iesaistīti korupcijas izmeklēšanā pret augsta ranga amatpersonām.
Ierodoties Briselē un sēžot pie viena galda ar Eiropas Savienības līderiem, Erdoganam nācās šo situāciju skaidrot. Viņš turējās pie sava apgalvojuma, ka tīrīšanu mērķis esot aizvākt no valsts aparāta "piekto kolonnu", kuru veidojot tā dēvētie gilenisti, kas ir trimdā dzīvojošā ietekmīgā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena atbalstītāji. To Erdogans sacīja arī vēlāk tiekoties ar Briseles medijiem. „Tiesneši nedrīkst pārsniegt noteikto misiju un pilnvaras. Tas ir tas, ko mēs darām. Viss pārējais ir dezinformācija,” sacīja Erdogans.
Erdogans arī apgalvoja, ka Turcija ņem vērā visas ES rekomendācijas un strādā ar tām. Diplomāti Erdogana sarunu ar Eiropas Savienības līderiem raksturojuši kā ļoti dzīvīgas debates.
Taču iznākumu kritizējis Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, sakot, ka joprojām ir daudzi jautājumi, uz kuriem eiropieši nav saņēmuši nekādu atbildi un ka prasība Turcijai atgriezties pie likuma varas nav tikai kas tāds, ko ir iespējams paveikt, bet gan kas tāds, kas ir jāpaveic.
Vācijas ārlietu ministrs arī licis saprast - ja pagaidām ES iestāšanās sarunas ar Turciju turpina, tad tomēr nav izslēgts - ja Turcija nesniegs skaidras atbildes uz virkni jautājumu, sarunas atkal nonāks strupceļā.
Diplomātiski savās atbildēs par turpmāko sadarbību ar Turciju bija citu Eiropas līderi. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo medijiem sacīja, ka starp abām pusēm notikusi atklāta un godīga saruna. Viņš arī atgādinājis - lai kādas arī būtu problēmas, tās ir jārisina Eiropas standartiem atbilstošā veidā. „Es biju diezgan priecīgs par mūsu sarunu, jo premjerministrs Erdogans ļoti godīgi un atklāti runāja par visām problēmām un apliecināja, ka pilnībā respektēs likuma varu, tiesu neatkarību un kopumā varu nodalīšanu,” sacīja Barrozo.
Jau ziņots, ka Turcija Eiropas Savienības virzienā lūkojas jau vairākus desmitus gadu. Taču iestāšanās sarunas sāka tikai 2005.gadā un tās ik pa brīdim ir pārrāvušas dažādas domstarpības, piemēram, par attiecībām ar Kipru, kā arī dažādas iebildes no Francijas un Vācijas puses.
Erdogana ierašanos Briselē pavadīja arī nelielas viņa pretinieku demonstrācijas netālu no Eiropas Parlamenta ēkas. Tur vairāki desmiti cilvēku bija pulcējušies ar Turcijas karogiem ar Turcijas pirmā prezidenta un Turcijas Republikas dibinātāja Ataturka attēlu un plakātiem.
