Turcijā policija pielieto asaru gāzi un gumijas lodes pret opozīcijas avīzes aizstāvjiem

Bažas par preses brīvības ierobežojumiem NATO partnervalstī paudusi ASV.  

Laikraksts “Zaman” ar 650 000 ikdienas tirāžu ir lasītākais Turcijā. Ceturdien tiesa - it kā saistībā ar maksātspējas problēmām - iecēla avīzei ārējos administratorus. Redakciju ielenca policija. No amata tika atlaists galvenais redaktors Abdulhamids Biliki, bet viņa vadībā vēl paguva iznākt viens laikraksta numurs, kuru rotāja virsraksts – “zagļi vācieties prom!” un “Turcijas preses tumšākās dienas”. Pēc tam redakcijai tika atslēgts internets.

Avīze ir saistīta ar prezidenta Erdogana kritiķi un ietekmīgu pretinieku  - ASV dzīvojošo musulmaņu garīdznieku Fetullu Gilenu. Gilens reiz bija Erdogana sabiedrotais, bet pēdējo gadu laikā abi ir kļuvuši par sīviem pretiniekiem un Gilena vadīto kustību "Hizmet" valdība nodēvējusi par teroristisku grupējumu. Kustība atbalsta miljoniem turku plašā spektrā - sākot no finansēm un skolām un beidzot ar medijiem. Gilenam ir liela ietekme gan Turcijas policijā un slepenajā dienestā, gan tiesu sistēmā.  

Piektdien slēgtā laikraksta atbalstam sapulcējās vairāki simti cilvēku, kurus policija izgaiņāja. Sadursmes turpinās arī sestdien.  Par galveno iemeslu laikraksta slēgšanai tiek uzskatīta prezidenta Erdogana un valdības kritika.

Sestdien laikraksta redakcija atsāka darbu policijas ielenkumā, bet varas iestāžu ieceltais pārvaldnieks bloķēja pieeju programmatūrai redakcijas datoros un atslēdza internetu.

Redakcijas darbība praktiski paralizēta, tviterī ziņo laikraksta žurnālisti.

Un sestdien jauno mītiņu redakcijas atbalstam policija izklīdināja jau ar asaru gāzi un gumijas lodēm.     

Tieslietu ministrija šonedēļ paziņoja, ka valstī ir sāktas gandrīz 1850 lietas par prezidenta kritizēšanu, uzsverot, ka izteikšanās brīvība nenozīmē tiesības aizskart.

 Vienlaikus gan Erdogans, gan premjers Ahmets Davotoglu paziņojuši, ka Turcijā ir visbrīvākie mediji. Nosodījumu par vēršanos pret laikrakstu izteikušas starptautiskās žurnālistu  organizācijas. Bažas par preses brīvību paudis arī ASV valsts departaments.

Savukārt no Eiropas Savienības puses komentāru pagaidām nav. Briselē gatavojas nākamnedēļ paredzētajam samitam ar Turciju saistībā ar migrācijas krīzi un iespējams nevēlas aizskart Ankaru. No tās atkarīgs cik Tuvo austrumu bēgļu paliks Turcijā un neapgrūtinās bloka dalībvalstis.