Arvien ātrāk tuvojoties Trampa inaugurācijas ceremonijai, no nākamā prezidenta pārejas komandas izskan aizvien jauni paziņojumi par Trampa prioritārajām darbībām pēc stāšanās amatā.
Visai plašas diskusijas izraisījušās ap solījumiem jau pirmajā darba dienā atcelt Pieejamās veselības aprūpes programmu, ko ierasts dēvēt par "Obamacare".
Taču kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, sabiedrības attieksme pret šo ierosinājumu ir neviennozīmīga – aptuveni puse aptaujāto nevēlas šīs sistēmas atcelšanu, savukārt otra puse to atbalsta.
Viennozīmīga atbalsta nav arī Trampa pārstāvētās Republikāņu partijas augstākajos ešalonos. Tā, piemēram, Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens un vēl vairāki republikāņu līderi ir aicinājuši nesasteigt "Obamacare" atcelšanu līdz brīdim, kamēr netiks izstrādāts alternatīvs modelis. Runājot par finansiālajām sekām, aprēķināts, ka "Obamacare" atcelšana desmit gadu laikā palielinātu valsts parādu par gandrīz 10 triljoniem dolāru.
Tāpat Tramps šajās dienās nācis klajā ar paziņojumu arī par plāniem celt aizsargsienu uz ASV un Meksikas robežas nelegālās migrācijas ierobežošanai. Šis jautājums priekšvēlēšanu kampaņas laikā izpelnījās ne mazums uzmanības, Trampam apgalvojot, ka Meksika tiks piespiesta par šādu sienu samaksāt. Jau pēc ievēlēšanas amatā Tramps atzina, ka siena tiks būvēta tikai atsevišķos robežas posmos. Tagad tiek pieļauts, ka aizsargsiena tomēr tiks būvēta par ASV budžeta līdzekļiem, un Tramps jau drīz pēc oficiālās stāšanās amatā vērsīsies ar attiecīgu pieprasījumu ASV Kongresā. Savukārt Meksika vēlāk izmaksas kompensēšot.
Kā norāda amerikāņu mediji, finansējumu sienas būvniecībai, kas pēc dažādiem aprēķiniem varētu sasniegt pat 10 miljardus dolāru, būtu jāiekļauj jau nākamajā budžetā, kas ir jāapstiprina līdz 28. aprīlim.
Taču jau tagad tiek pieļauts, ka ir gaidāma asa cīkstēšanās ar Demokrātu partiju, kas var novest arī pie valdības darba bloķēšanas.
Visticamāk, ka daudz diskusiju tuvākajā laikā gaidāms arī par Trampa pārejas komandas izplatīto paziņojumu, kurā visiem politiski ieceltajiem ASV vēstniekiem pieprasīts pamest ieņemamos amatus līdz Trampa inaugurācijas dienai.
Tas nozīmētu, ka tādas nozīmīgas valstis kā Vācija, Kanāda vai Lielbritānija varētu palikt bez ASV vēstniekiem pat uz vairākiem mēnešiem.
Kā norāda izdevums „The New York Times”, šādi ir pārkāpta ilgi pastāvošā tradīcija, kas atsevišķiem vēstniekiem, īpaši tiem, kuriem ir bērni, ļauj turpināt pilnvaras uz kādu pārejas laiku, piemēram, līdz brīdim, kamēr bērniem beidzas skola.
Tā dēvētie karjeras diplomāti savus pienākumus turpinās pildīt tālāk. Trampa komanda gan paziņojusi, ka izdotajā rīkojumā nav nekādu sliktu nodomu – vienkārši esot vēlme nodrošināties, ka visi Obamas laikā ieceltie vēstnieki valdību pamet laikā, līdzīgi kā tas jādara daudziem Baltā nama politiskajiem padomniekiem un federālo aģentūru darbiniekiem.
