Noslēdzot notikumiem un dažādi vērtētiem lēmumiem bagātu nedēļu, ASV prezidents Tramps ieradies vienā no savām daudzajām mītnēm Palmbīčā, Floridas štatā, lai sagaidītu Lieldienas ģimenes lokā.
Kā viņa prezidentūrā jau kļuvis ierasts, prezidenta kortežu no lidostas līdz galamērķim pavadīja dažādas protesta akcijas, cilvēkiem ar plakātiem rokās izsakot neapmierinātību ar viņa teikto un darīto.
Vēl tikai ceturtdien, 13. aprīlī, pēc Trampa pavēles Afganistānā nomesta jaudīgākā ASV pieejamā konvencionālā bumba, kuru amerikāņi iesaukuši par "visu bumbu māti", nogalinot vismaz 36 tā sauktās "Islāma valsts" kaujiniekus, kas slēpās pazemes tuneļos.
Pašreizējais Afganistānas prezidents uzsvēris, ka uzbrukums tika koordinēts ar Kabulu un tika izdarīts viss, lai neciestu civiliedzīvotāji. Tikmēr iepriekšējais valsts vadītājs Hamids Karzajs to nosaucis par necilvēcīgu un brutālu rīcību.
"Ja paskatāmies, kas noticis pēdējās astoņās nedēļās, un salīdzinām ar pēdējiem astoņiem gadiem, jūs varat redzēt milzīgu starpību. Mums ir izcili militārie līderi un bruņotie spēki un šī bija kārtējā lieliskā misija," paziņoja Tramps.
Pirms nedēļas Tramps arī pavēlēja pirmo reizi pielietot atklātu militāru spēku pret Asada režīmu Sīrijas pilsoņu karā, sodot to par ķīmisko ieroču izmantošanu un vēl vairāk sabojājot attiecības ar Asada sabiedroto Maskavu.
Vienlaikus viņš arī piedraudēja Ziemeļkorejai, kas, visticamāk, gatavojas jaunam raķetes izmēģinājumam, un nosūtīja uz Korejas pussalu vairākus papildu karakuģus, tostarp arī lidmašīnu bāzes kuģi.
Visi šie lēmumi atšķiras no Trampa priekšvēlēšanu kampaņas laika izteikumiem par to, ka ASV vajadzētu vairāk koncentrēties uz iekšpolitiku un netērēt naudu dārgās militārās operācijās konfliktu zonās un it īpaši neiesaistīties Sīrijas pilsoņu karā.
Arī sākotnēji kritizēto NATO Tramps vairs nesauc par novecojušu, bet Ķīnu, kurai iepriekš Tramps piedraudēja pat ar tirdzniecības karu valūtas manipulāciju dēļ, tagad ASV prezidents dēvē par nozīmīgu partneri.
Šo viedokļu maiņas dēļ viņa preses sekretāram Šonam Spaiseram nācies žurnālistu priekšā aizstāvēt prezidentu.
"Es domāju, ka tas, ko jūs saucat par viedokļu maiņu, skar arī mūsu partnerus. Piemēram, ja raugāmies uz mūsu NATO partneriem, es teiktu, ka tieši viņu pozīcija sāk tuvināties prezidenta pozīcijai saistībā ar tēriņu palielināšanu militārajām vajadzībām
Manuprāt, prezidenta stingrā runa dažādos jautājumos bija veids, kā iegūt rezultātus par labu amerikāņu tautai. Tas arī ir tas, ko viņš ir solījis – vairāk darbavietu, vairāk ražošanas un lielāku drošību," klāstīja Spaisers.
Tikmēr analītiķi spriež, ka Tramps nebūt nav pirmais ASV prezidents, kas no sākotnējās izolacionisma politikas un apgalvojumiem par to, ka Amerika ir pirmajā vietā, lēnām nonāk līdz aktīvai un brīžiem agresīvai ārpolitikai.
Viņa priekšgājējs Baraks Obama izcīnīja Demokrātu partijas nomināciju, lai kandidētu uz prezidenta amatu, daļēji arī pateicoties Irākas kara nosodīšanai un solījumam neievilkt ASV citos "muļķīgos karos". Taču viņa prezidentūras laikā tika veikti gan uzlidojumi Lībijai, palīdzot gāzt Kadafi režīmu, gan arī realizēta plaša bezpilota lidmašīnu triecienu un specdienestu operāciju programma.
Un pat ASV prezidents Džordžs Bušs pirms ievēlēšanas runāja par karavīru izvešanu no Balkāniem un ASV militāro intervenču samazināšanu, kas vēlāk viņa prezidentūras laikā attīstījās diametrāli pretēji.
