Šīs ēkas arhitekta ideja bija, ka visam ir jābūt tik vienkāršam, cik vien tas ir iespējams, lai ienākot viss ir redzams un pārskatāms, saka projekta vadītājs Tomas Kivastiks.
Tagad vairākas nodaļas un specialitātes ir savienotas vienā ēkā, “un tas tiešām labi funkcionē”, saka Kivastiks.
Tehniski vissarežģītākā slimnīcas daļa un visdārgākā daļa ir nulles stāvs. Tur zem galvenās ieejas ir četri radioterapijas bunkuri, kur izvietoti lineārie paātrinātāji. “Tās ir ļoti apjomīgas iekārtas vēža pacientiem. Patlaban darbojas divi lineārie paātrinātāji,” stāsta projekta vadītājs.
Kompleksā ir arī sava aptieka, kurā gatavo zāles. “Lielākais klients slimnīcas aptiekai ir ambulatorais onkoloģijas pacients. Tas strādā! Jo viss ir blakām,” saka Kivastiks.
Daļa no slimnīcas ir celta vēl septiņdesmitajos gados, bet 2008. gadā tā ir renovēta. Kopumā pirmās kārtas kompleksā ir trīs ēkas, kuras pabeigtas 2008.gadā, bet 2009.gadā tās jau pilnībā darbojās.
Vienā ēkā atrodas neatliekamās palīdzības nodaļa, uzņemšana un kaimiņos ir radioloģiskie izmeklējumi. Pirmajā stāvā ir intensīvās terapijas nodaļas, kopumā tādas ir trīs ar 32 intensīvās terapijas gultām. Otrajā stāvā atrodas jauns operāciju bloks ar 14 zālēm.
Otrajā ēkā ir ginekoloģijas un dzemdniecības nodaļa, pirmais stāvs ir ambulatorā nodaļa, tālāk – stacionārs, otrajā stāvā ir dzemdību bloks. Ja jāveic ķeizargrieziens, līdz operāciju zālei ir ļoti īss ceļš un tā ir ātri sasniedzama, stāsta Kivastiks.
“Neviens mūsdienās vairs neizgudro velosipēdu. Vairāku gadu laikā mēs apmeklējām daudzas augstākā līmeņa slimnīcas, pārsvarā Skandināvijā. Anglijā redzējām arī ļoti neglītas slimnīcas. Tartu slimnīcas otrās kārtas projektēšanai mēs piesaistījām somu arhitektu no Somijas arhitektu biroja, kam pieredze slimnīcu celtniecībā ir nevis gadiem, bet jau vairākās paaudzēs,” atklāj Tartu Universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uramss Sīgurs.
Slimnīcas otro kārtu pabeidza pagājušā gada beigās, un arī tā jau strādā ar pilnu jaudu. Divas no trīs ēkām ir “pacientu torņi”, ar mazu izņēmumu – vienas ēkas augšējais stāvs ir patoloģijas laboratorija. “Parasti slimnīcās patologi tiek izmitināti kaut kur pagrabā, kas noteikti nav laba darba vide. Mēs esam priecīgi, ka šo jumta stāvu varējām iedot patologiem, jo tā ir ļoti svarīga nozare, un mēs gribam savus speciālistus pieturēt,” skaidro Tomas Kivastiks.
Agrāk daudzās un dažādās nodaļas Tartu atradās mazākās ēkās. Nodaļas šķīra pat kilometri. Tagad viss ir vienkopus, arī laboratorijas. Agrāk laboratorijas bija izmētātas pa vairākām ēkām, bet tagad viss koncentrējas divos stāvos.
“Tas nav stāsts par manu apmierinātību. Bet par pacientu, māsiņu un ārstu apmierinātību. Un man jāatzīst, ka viņi ir ļoti apmierināti,” uzsver Uramss Sīgurs.
Pacientu apmierinātību ar ambulatorajiem un stacionāra pakalpojumiem noskaidro arī statistiski. 2015. gadā tikai 0,4% pacientu nebija pilnībā apmierināti ar slimnīcā pavadīto laiku un saņemtajiem pakalpojumiem. 26 % bija apmierināti, 73,6 % bija ļoti apmierināti.
Arī poliklīnikā izdevies izbeigt pacientu rindu pie katra ārsta kabineta durvīm. Pacienti uzgaidāmajā telpā gaida, kad uz lielā ekrāna iedegsies viņu kārtas numurs un ārsta kabineta numurs.
“Mēs esam vienīgā universitātes slimnīca valstī. Tāpēc mums nav problēmu atrast darbiniekus. Kā mēs mēram apmierinātību? Jūs varat ieskatīties darbinieku acīs un aprunāties ar viņiem. Viņi visi ir daudz ceļojuši, daudz redzējuši. Un viņi ir lepni ar to, kas mums ir tagad,” saka slimnīcas vadītājs.
“Kad jūs plānojat jaunu slimnīcu, loģistika ir viena no svarīgākajām lietām. Viena no būtiskākajām. Mums ir izdevies labi,” piebilst Kivastiks.
Triju jaunāko ēku celtniecības izmaksas bija 57 miljoni eiro ar visiem nodokļiem, bet tehnikas un mēbeļu iegāde – 78 miljoni eiro, ieskaitot nodokļus.
Pirmā un otrā būvniecības kārta pārsvarā ir finansētas no Eiropas Savienības līdzekļiem. “Bez Eiropas naudas mēs šīs ēkas nebūtu uzcēluši un pabeiguši,” atzīst projekta vadītājs.
Pēdējā kārtā vēl tiks uzbūvēts korpuss, kurā atradīsies bērnu slimnīca un ķirurģijas dienas stacionārs. Tad visi plāni būs īstenoti.
“Kad mēs to paveiksim - un mēs ceram, ka mums tas izdosies līdz 2022.gada beigām -, tad tiešām visas tehnoloģijas, kas skar pilnīgi visas medicīnas disciplīnas, mums šeit būs zem viena jumta. Un tam ir milzu nozīme efektivitātes un sadarbības nodrošināšanā,” uzsver slimnīcas vadītājs.
